Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) sarunās ar koalīciju turpinās panākt atbalstu jautājumā par skolu gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Šadurskis centīsies panākt koalīcijas atbalstu «sešgadnieku reformai»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šadurskis neslēpa, ka šāds deputātu lēmums viņam bijis pārsteigums. «Es pieļāvu, ka būs noraidīts laika grafiks, bet, ka reformu noraidīs pilnībā - man tas ir patiess izbrīns,» sacīja ministrs.
Viņš skaidroja, ja vismaz būtu panākts atbalsts, ka reformu ievieš vēlāk, no 2021.gada, nevis no 2019.gada, kā sākotnēji tika piedāvāts, tad visas iesaistītās institūcijas varētu turpināt reformai gatavoties. Tomēr Saeimas komisijas noraidījums šajā jautājumā uzliks par pienākumu nākamajai valdībai visu darīt no nulles, jo ar šādu komisijas atteikumu tagad neviens plānotajai reformai negatavosies un process tiks pilnībā apturēts.
Šadurskis norādīja, ka pirmdien, kad gaidāma koalīcijas padomes sēde, viņš mēģinās politiķiem šo sistēmu skaidrot vēlreiz un centīsies panākt reformai atbalstu, kaut vai ar vēlākiem termiņiem.
Ministrs pastāstīja, ka patlaban pilnībā ir pabeigtas vadlīnijas piecgadīgo bērnu apmācībai un izglītības standartu parametri noformēti arī sešgadniekiem. Ja reforma apstāsies, viss saturs būs juridiski jāsakārto, kas ir izdarāms, taču grūtības varētu sagādāt metodiskā materiāla izmaiņu ieviešana. «Metodiskais materiāls ir jāiesniedz līdz šī gada beigām un, ja to tagad nāksies pārveidot, tas būs ļoti grūti, lai gan izdarāms tas ir,» sacīja Šadurskis.
Taujāts par to, vai kompetenču satura ieviešana par gadu vēlāk tiešām ir kompromiss, kas Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) apmierinātu, Šadurskis atbildēja noraidoši. «Protams, ka mūs tas neapmierina. Esmu sāpināts par deputātu attieksmi, jo viņi iesniedz priekšlikumus, kuros paši nemaz neorientējas un kuri ir diametrāli pretēji viens otram. Visvairāk man sāp tas, ka vairāku simtu cilvēku darbs vienkārši ir noraidīts,» nožēlu pauda ministrs.
Viņš skaidroja, ka kompetenču satura ieviešana par gadu vēlāk, vismaz 20 000 skolēnu atņems iespēju iegūt izglītību atbilstoši savām interesēm un turpmākajiem studiju mērķiem. 20 000 skolēnu ir vidējais absolventu skaits Latvijā ik gadu.
Vakar notikušo balsojumu viņš vērtē kā politisku spēli. «Lai man piedod «Saskaņa» un Zaļo un zemnieku savienība, ja es kļūdos, bet manuprāt, «Saskaņa» strādā pēc idejas - jo sliktāk valstij, jo labāk viņiem, bet Zaļo un zemnieku savienība - kaut nu nevienam konkurentam nebūtu panākumu. Žēl tikai, ka par to maksā mūsu skolēni,» kritiku neslēpa Šadurskis.
Viņš solījās turpināt sarunas ar koalīcijas partijām un mēģināt gūt viņu atbalstu tad, kad reformas tiks skatītas Saeimā.
Jau ziņots, ka vakar, 31.maijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vairākums konceptuāli noraidīja ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Tāpat deputāti atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu par gadu vēlāk, nekā bija sākotnēji bija piedāvājusi IZM.