Beyoncé «Lemonade»

«Lemonade»

FOTO: Publicitātes foto

Pēc februārī izdotā pirmā politiski uzlādētā singla «Formation» un ne mazāk politiskās uzstāšanās «Super Bowl» fināla pārtraukumā likās, ka R&B superzvaigzne Bejonsē Žizele Noulza (Beyoncé Giselle Knowles) jeb vienkārši Bejonsē (Beyonce) jauno plati iecerējusi kā politisku manifestu, atbalstot ASV aktīvistu kustību «Black Lives Matter». Jā, 23. aprīlī negaidīti izdotais albums «Lemonade» pieskaras šīm jūtīgajām tēmām, taču tā saturiskais kodols ir cits.

Beyoncé «Lemonade»

(Parkwood)

8/12

«Limonāde» ir kārtējais Bejonsē - sievietes-cīnītājas albums, kurā vīrieši atainoti kā neuzticīgi, nepateicīgi nelieši. Albuma nosaukums aizgūts no Bejonsē vīra, repera Jay-Z vecmāmiņas Hetijas Vaitas (Hattie White) publiskās runas viņas 90 gadu jubilejā, kurā sirmā kundze rezumējusi, ka «pašai vien bijusi limonāde jāizspiež». Tāds stipro, izturīgo, pacietīgo sieviešu simbols.

«I had my ups and downs, but I always find the inner strength to pull myself up. I was served lemons, but I made lemonade,» dziesmas «Freedom» izskaņā šis Vaitas runas fragments arī iestrādāts, ar visiem aplausiem un smiekliem.

Es saprotu, ka 90 gadus vecajai kundzei, kura, būdama jauna melnādaina sieviete, kas augusi segregācijas apstākļos ASV, nav bijis viegli, taču

kā ar sieviešu tiesību jautājumu identificējas miljonāre Bejonsē, kura, lai dzemdētu savu un Jay-Z atvasi, bija savām vajadzībām slēgusi veselu slimnīcas stāvu?

Un viņa var atļauties ne to vien...

Es noticu gandrīz visam, ko saka reperis Kendriks Lamārs (Kendrick Lamar), kurš nācis no Komptonas «mežonīgajiem džungļiem», taču Bejonsē koķetēšana ar rasu diskriminācijas un sieviešu tiesību jautājumiem man nešķiet patiesa.

Tomēr šis politiskais aspekts albumā sastāda varbūt tikai kādus 15 procentus, viss pārējais (izņemot dziesmu, kas veltīta Bejonsē tēvam) atvēlēts ir sievietes attiecību šķetināšanai ar mīļoto vīrieti. Neapšaubāmi,

mediji uztvēruši Bejonsē vēstījumu kā ļoti personisku, kas atklāj viņas un vīra Jay-Z sarežģīto attiecību līkločus, liekot domāt, ka tūlīt, tūlīt tiesā tiks iesniegti viņu abu laulības šķiršanas dokumenti.

Ārēji gan šajā ģimenē viss ir kārtībā - vēl pirms pāris dienām Jay-Z, mīļi apskāvis sieviņu, kopā ar ģimeni un draugiem ieturēja pusdienas kādā iecienītā Ņujorkas picērijā.

«Lemonade»

FOTO: Publicitātes foto

Visu albumu caurvij neuzticēšanās tēma. Bejonsē varone nojauš, ka vīrs viņu krāpj (trijos naktī pārrodas mājās, smaržodams pēc citas sievietes), taču galarezultātā, izejot cauri spēcīgu emociju gammai (vilšanās, dusmas, aizvainojums...), viss tiek piedots. Tā rīkojas tikai stipras sievietes...

Iespējams, tieši tāds bija Bejonsē nolūks - sajaukt kārtis, likt medijiem spekulēt, šķetināt (kas ir šī kādā dziesmā minētā vīra iespējamā mīļākā Bekija ar labiem matiem?) - ir šis albums personisks vai nav?

Tik daudz par saturisko pusi. Jāpiebilst, ka albums ir vizuāls, proti, visām dziesmām ir tapuši video, kas, iespējams, samudžina šo stāstu vēl vairāk.

Ja par muzikālo pusi, tad «Lemonade» salīdzinoši ir alternatīvāks ieraksts. Par to liecina mūsdienu rokmūzikas ķēniņa Džeka Vaita (Jack White), britu elektroniķa Džeimsa Bleika (James Blak), kanādiešu mūziķa Eibela Tesfeja (Abel Tesfaye) aka «The Weeknd» un minētā Kendrika Lamāra klātbūtne. Katrā ziņā Deivida Getas bītus šeit neatradīsim.

Džeka Vaita un Bejonsē kopdarbs «Don't Hurt Yourself» (izmantots Led Zeppelin «When the Levee Breaks» rifs) ieturēts 100% Vaita stilā un atgādina kaut ko no Vaita un Alīšas Kīzas Džeimsa Bonda tituldziesmas. Kompozīcijas izskaņā Bejonsē kļūst ļoti dusmīga, un tas jūtams arī viņas agresīvajā dziedājumā («Hey baby, who the fuck do you think I is?»). Dziesma stilistiski izlec no kopējā albuma plūduma. Plaši izmantoti dažādi sampli. Jau minētajā «Freedom» apakša paņemta no Puertoriko psihedēliķu «Kaleidoscope» skaņdarba «Let Me Try», «Hold Up» savukārt balstās uz 1963. gada Endija Viljamsa dziedātās dziesmas «Can't Get Used to Losing You» stīgu rifa.

Albums savu emocionālo kulmināciju sasniedz tradicionālā R&B klavierbalādē «Sandcastles» («Smilšu pilis»).

«Mēs uzbūvējām smilšu pilis, kuras tika aizskalotas,» («We built sandcastles that washed away») attiecību tēmai pieskaras 34 gadus vecā Bejonsē. Seko minūti garš Džeimsa Bleika muzikāls fragments «Forward», kas liecina, ka nav ko bēdāt, ir jādodas tālāk... Un tad jau albuma pacilājošā izskaņa ar «Freedom» (pa pusei politisks, pa pusei personisks vēstījums), kurā kārtējo reizi lielisks ir Lamārs, «All Night», kurā Bejonsē varone, šķiet, piedod vīra sānsoļus, un «Formation».

Lai arī Bejonsē centusies ar šo ierakstu ļaut mums ielūkoties viņas dziļākajos noslēpumos, nepamet sajūta, ka tas viss ir pārspīlējums, viens liels teātris. Piedodiet, Bejonsē fani!

Labākās dziesmas: «Formation», «All Night» un «Sorry».

Izdošanas datums - 23.04.2016.

Uz augšu