Lielbritānijas un Latvijas arheologi izpētījuši simtiem Svētās Ģertrūdes baznīcas kapsētā atrastos skeletus, lai uzzinātu vairāk par to, kā 17. gadsimta Rīgā plosījās mēris un bads, vēsta «Forbes».
Ģertrūdes baznīcas masu kapi sniedz jaunu informāciju par mēri un badu viduslaiku Rīgā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «PloS ONE», secināts, ka pēc simtiem skeletu izpētes, kas 2006. gadā tika atrasti Brīvības ielā 44, arheologi secinājuši, ka Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas rajonā, iespējams, apglabāti mēra vai bada upuri.
Jau ziņots, ka 2006. gadā arheologi Rīgā, Brīvības ielā 44 uzgāja divus masu kapus un vairākus individuālus kapus. Pētniece Elīna Pētersone-Gordina atklāja, ka šajos kapos varētu būt apglabāti vai nu 1601. vai 1623. gada mēra epidēmijas uzliesmojuma upuri, vai arī nabadzīgie zemnieki, kas uz Rīgu atbēga bada laikā 1601. un 1602. gadā, tomēr pārtikas trūkuma dēļ pilsētā netika ielaisti. Rezultātā tie bija spiesti uzcelt nometnes pie Rīgas mūriem netālu no Svētās Ģertrūdes baznīcas. Daudzi no tiem nosala vai mira no bada.
Abos masu kapos kopā tika atrastas 286 cilvēku mirstīgās atliekas.
Lai uzzinātu vairāk par viduslaiku Rīgā apbedīto cilvēku uzturu un slimībām, pētnieki izpētīja to zobus. Rezultātā atklājās, ka tie cilvēki, kas atradās masu kapos, ikdienā pārtika no rupjāka un nekvalitatīvāka ēdiena nekā individuālajos kapos apbedītie, iespējams, kliju maizes.
Arheologi plāno turpināt savu pētījumu, lai uzzinātu detalizētāku informāciju par viduslaiku Rīgā apbedītajiem ļaudīm un kāda bija 17. gadsimta mēra epidēmijas un bada ietekme uz viduslaiku Latvijas populāciju.