Šomase pusotru gadu pēc notikušā skaidro, kāpēc nosaukusi valsti par «job**u»

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Ekrānuzņēmums

2016. gada 27. novembrī Daugavpils Kultūras pilī notika koncerts «Rudens šlāgeris Daugavpilī». Tajā piedalījās arī dziedātāja Liene Šomase, kura dalījās pārdomās par valsti, kurā dzīvojam («job**a valsts» - bija viens no viņas epitetiem), kā arī rupji lamājās. Viņas izteicieni tolaik izraisīja sašutumu visā Latvijā.

Apmēram pusotru gadu pēc notikušā intervijā ar žurnālu «Ieva» viņa pastāstīja, ka viņa pa šo laiku jau ir kļuvusi par pilnībā citu cilvēku un uzskata, ka vairs nav nepieciešams runāt par kaut ko, kas noticis tik sen.

«Dzīvoju pēc principa, ka notiek tas, kam jānotiek. Katrs cilvēks ir tiesīgs izteikt savas domas - pat tad, ja kādam tas nepatīk. Un nevajag arī izlikties par to, kas tu neesi. Esmu tieša, vienmēr pasaku savas domas. Acīmredzot bija sakrājies, acīmredzot bija vajadzība visu izteikt. Varēja notikt citādi, bet notika, kā jānotiek. No otras puses - kopš šā notikuma pagājuši divi gadi, esmu mainījusies pati un mainījusies mana attieksme gan pret sevi, gan pasauli. Tad kāpēc vēl cilāt vecus notikumus un piedēvēt cilvēkam to, kas vairs nav saistāms ar viņu?» sarunā ar izdevumu pastāstīja Liene.

Kā jau ziņots, sabiedrības neapmierinātību ar šiem izteikumiem neilgi pēc notikušā Šomase sociālajā tīklā «Facebook» komentēja šādi: «Ziniet, smieklīgi lasīt šos komentārus. Visi tik gudri ar komentēšanu, bet cik no jums visiem ir kaut ko izdarījuši savas dzimtenes labā? Ja visi klusēs, tad ātri vien šī Latvija būs citā nosaukumā. Es vairs nevaru uz šo visu murgu paskatīties. Ir cilvēki, kuri māk uzrakstīt: Tiešām? Kā viņai nav kauna, tas bija šausmīgi, utt. Ja mēs katrs turpināsim sēdēt malā, tad šis ir tikai sākums kam lielam. Un te neiet runa par, kā jūs sakāt, šampanieti vai kādu citu dzērienu. Bet par to, ka man rūp Latvija. Cilvēkiem ir jāatver acis. Ne vienmēr ar skaistām dzejām tas izdodas. Vismaz kādu laiku varēs padiskutēt un, ļoti gribētos domāt, arī katrs par savu stāju Latvijas labā.»

Uz augšu