Latvijā ik gadu kontrabandas ceļā tiek ievesti desmitiem aizsargājamo sugu dzīvnieku vai no tiem izgatavotu izstrādājumu. Pāri robežai mēģina ievest gan pudeles ar spirtotu šķidrumu, kurās ievietotas apdraudētu sugu čūskas, gan arī lāču ķepas un galvas. Dzīvnieku kontrabanda tiek atklāta pat ielidojošu personu bagāžā.
Tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugu pārstāvjiem nosaka tā dēvētā CITES konvencija (Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām). Šī vienošanās cenšas nodrošināt, ka starptautiskā tirdzniecība ar savvaļas augu un dzīvnieku sugām neapdraud to pastāvēšanu dabā. Tā ar īpašu atļauju sistēmas palīdzību regulē un seko līdzi tirdzniecībai ar vairāk nekā 35 tūkstošiem sugu, kā arī no tiem gatavotiem izstrādājumiem.
Lāču ķepas un galvas aviobagāžā
Valts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldē informē, ka pērn 11 gadījumos muitas kontroles rezultātā tika konstatēta aizsargājamo sugu dzīvnieku vai no tiem gatavotu izstrādājumu pārvietošana bez nepieciešamajiem pārvietošanas dokumentiem. Personām tikuši sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli un konfiscēti 189 CITES īpatņi, no tiem izgatavoti priekšmeti vai izstrādājumi, t.sk. koraļļu koloniju fragmenti, pudeles ar spirtotu šķidrumu, kurās ievietotas apdraudētu sugu čūskas, kā arī kosmētiskie līdzekļi, kuru sastāvā ir lāču tauki, kaviāra ekstrakts. Papildus preču konfiskācijai personām tika piespriests arī naudas sods – kopumā 2090 eiro apmērā.
Muitas iestādes vairākkārt atklājušas mēģinājumus Latvijā ievest tādas trofejas kā brūnā lāča āda vai lāča galva. Savukārt šā gada sākumā ticis konstatēts mēģinājums ieviest valstī brūnā lāča priekšķepas. Lielākā daļa no atklātajiem pārkāpumiem tiek konstatēti, veicot ielidojošu peronu bagāžas vai pasta sūtījumu kontroles, retāk šāda veida pārkāpumi tiek konstatēti, veicot sauszemes transportlīdzekļu kontroli, informē VID Muitas pārvaldē.
Savukārt lielākais nelikumīgu koraļļu pārvietošanas gadījums tika konstatēts 2017.gada nogalē. Pārvalde aizturēja 14 350 kilogramu koraļļu iežu kravu, kas tranzītā caur Latviju vesta no Ķīnas uz Baltkrieviju bez nepieciešamās atļaujas. Iežu izvešanai no Ķīnas un pārvietošanai tranzītā caur Eiropas Savienību bija jāsaņem Ķīnas CITES uzraudzības iestādes izsniegta eksporta atļauja vai reeksporta sertifikāts, ko kontroles laikā kravas pārstāvis nevarēja uzrādīt.
Latvijā oficiāli tiek turēti nedaudz vairāk kā tūkstotis eksotisko dzīvnieku
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) CITES nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis portālam TVNET tikmēr pastāstīja, ka kopumā Latvijā reģistrēti 1050 CITES pielikumos iekļautie apdraudēto sugu zīdītāju, putnu un rāpuļu īpatņi. No kuriem 653 tiek turēti zooloģiskajos dārzos, 137 ir izvesti uz citām valstīm, 125 atrodas zooveikalos, bet 135 pie citiem īpašniekiem, kas var būt gan privātpersonas, gan juridiskas personas, gan arī DAP, kā konfiscēto dzīvnieku turētājs.
Dzenis informēja, ka no visiem reģistrētajiem dzīvniekiem vairāk nekā 20% ir dažādas papagaiļu sugas, kuras lielākoties tur privātpersonas un zooveikali. Lielie zīdītāju, plēsēju, primātu un citu bīstamu vai grūti apkopjamu sugu indivīdi pārsvarā tiek turēti zooloģiskajos dārzos. Saskaņā ar DAP informāciju šobrīd Latvijā ir reģistrēti trīs zooloģiskie dārzi, no kuriem viens ir privātpersonas īpašumā un divi pašvaldību finansēti.
Pārvaldē skaidroja, ka par pārkāpumiem attiecībā uz apdraudēto sugu tirdzniecības un turēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī svešzemju sugu atlaišanu savvaļā privātpersonām soda apmērs var sasniegt 700 eiro, bet juridiskajām personām 1,4 tūkstošus eiro. Savukārt, ja ar konkrēto darbību ir nodarīts būtisks kaitējums, var tikt piemērota arī kriminālatbildība un videi nodarītā zaudējumu kompensācija. Tā var sasniegt vairākus desmitus tūkstošu eiro.
Dzenis atklāja, ka katru gadu tiek konstatēti 1-5 apdraudēto dzīvnieku turēšanas un tirdzniecības pārkāpumi, savukārt pārbaudes tiek veiktas gan plānveidīgi, gan preventīvi plānotajās turēšanas vietās, gan atsaucoties uz sūdzībām un cita veida informāciju. DAP pārstāvis atgādināja, ka gan Dzīvnieku aizsardzības likumā, gan Sugu un biotopu aizsardzības likumā ir iestrādātas normas, kas aizliedz svešzemju sugu turēšanu tādos apstākļos, kas nenovērš to nokļūšanas risku savvaļā, kā arī ir aizliegta apzināta šādu sugu atlaišana savvaļā.
Ceļotājus aicina konsultēties
VID atgādina, ka bez CITES atļaujas viena persona personīgajā bagāžā drīkst ievest: 125 gramus storveidīgo zivju (Acipenseriformes spp.) kaviāra (melnais kaviārs), ja iepakojums ir marķēts atbilstoši ES Regulā noteiktajām prasībām; 3 «lietus stienīšus» (no kaktusaugiem (Cactaceae spp.) darināti rituāli mūzikas instrumenti); 4 nedzīvus, apstrādātus krokodilu (Crocodylia spp.) īpatņus, izņemot gaļu un medību trofejas; 3 milzu spārngliemežu (Strombus gigas) gliemežvākus; 3 milzgliemenes (Tridacnidae spp.) gliemežvākus, ja to kopējais svars nepārsniedz 3 kilogramus; 4 nedzīvus jūraszirdziņus (Hippocampus spp.).
Tomēr, pirms iegādājaties ārzemēs lietas, kas izgatavotas no dzīvniekiem vai augiem, VID Muitas pārvalde aicina mirkli padomāt, vai tās patiešām ir nepieciešamas. Izvēloties kļūt par šādu lietu pircējiem un patērētājiem, cilvēki veicina apdraudētu sugu izzušanu.
Lai neveidotos situācija, ka pārkāpums tiek izdarīts nezināšanas dēļ, VID Muitas pārvalde aicina ceļotājus pirms došanās ceļā konsultēties par CITES sugām, atļauju saņemšanu vai CITES īpatņu deklarēšanu Dabas aizsardzības pārvaldē (67509761) vai VID Muitas pārvaldē (zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000 un izvēloties sarunu tēmu «Muita»).
Savvaļas dzīvnieku un augu sugu īpatņu vai no tiem izgatavotu priekšmetu pārvietošanas kontroles pasākumus saskaņā ar CITES konvenciju un Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu prasībām Latvijā veic VID Muitas pārvalde. Īpaši aizsargājamās un nemedījamās Latvijas savvaļas sugas, starptautiskās tirdzniecības apdraudētās savvaļas sugas un daudzas Dzīvnieku aizsardzības likuma 3. pantā minētās pieskata arī Dabas aizsardzības pārvalde DAP.
Par dzīvnieku labturību Latvijā rūpējas arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Kompetenču sadalījums eksotisko dzīvnieku turēšanas un aprites jomā tik tiešām ir sarežģīts, un tādēļ tuvākajā laikā ir plānots to pārskatīt. Tāpat Saeimā nonācis arī likumprojekts, saskaņā ar kuru iecerēts palielināt sodus par dzīvnieku labturības pārkāpumiem.
