Notikumi banku sektorā un Latvijas finanšu sektora reputācijas pasliktināšanās var apgrūtināt Latvijas uzņēmumu iespējas veikt finanšu operācijas ārzemēs un ietekmēt to eksportspēju, intervijā aģentūrai LETA atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
«Mums ir jāsaprot, ka Latvijas finanšu sektora labas reputācijas trūkums pasaulē nozīmē to, ka mūsu uzņēmējiem būs daudz grūtāk veikt jebkāda veida finanšu operācijas ārzemēs. Mūsu eksporta konkurētspēju tas var ietekmēt ļoti būtiski. Turklāt tas neattiecas tikai uz šo gadu. Ja situācija netiek kardināli uzlabota un mūsu sadarbības partneri ASV un Eiropā neredzēs izlēmīgus soļus, tad mēs runājam par līdz pat desmit gadu periodu, kurā mūsu ekonomiku tas var negatīvi ietekmēt,» uzsvēra Elksniņa-Zaščirinska.
Tāpat februāra notikumi banku nozarē ietekmē investorus, kuri vērtē Latviju kā potenciālu vietu saviem ieguldījumiem.
Elksniņa-Zaščirinska atzina, ka jautājumu par ekonomiskajiem noziegumiem, tostarp naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ievērošanu, ĀIPL ir aktualizējusi gadu no gada, taču rodas sajūta, ka izmaiņas sākušās tikai pēc starptautiskā spiediena.
«Te nu man jāsaka - ja nebūtu 13.februāra notikumu, ja nebūtu negatīva OECD vērtējuma, ja mēs nesaskartos ar kritiku no «Moneyval» puses, ja nebūtu FinCEN ziņojuma, vai kaut kas būtu mainījies? Tieši šie ārējie spēki pēdējā laikā ir spieduši mūs mainīties. Taču, ja mēs skatāmies kopumā, tad gan informācijas vakuums, gan dažu lēmumu pieņemšana vai nepieņemšana Latvijas finanšu sektora reputāciju nekādā veidā nav atbalstījusi. Tieši otrādi - grāvusi un vēlreiz grāvusi,» uzsvēra ĀIPL vadītāja.
Viņa arī pauda, ka čaulas kompānijām noteiktie ierobežojumi drīzāk ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem.
«Mēs izstrādātajā ekonomisko noziegumu apkarošanas vīzijā aicinām skatīties uz cēloņiem. Pirmkārt, valstiskā līmenī būtu jāapzina riska jomas un jāizstrādā stratēģija, kā Latvija ar šīm riska jomām cīnīsies. Te ir svarīgi runāt par sadarbību - jācīnās ir kopā visiem dienestiem, tiesām, kā arī jāveido sadarbība ar starptautiskiem spēkiem. Šī ir plaša problēma, un mēs vieni paši galā netiksim. Otra lieta ir finansējums. Tas ir jāpalielina, jo ir jāpaaugstina gan dienestu kompetence, gan jāstrādā pie jaunām tehnoloģijām un resursiem. Ja noziedznieki attīstās, tad arī izmeklētājiem ir jāattīstās,» uzsvēra Elksniņa-Zaščirinska.
Viņa prognozēja, ka, ieguldot naudu ekonomisko noziegumu izmeklēšanā, valsts būs ieguvēja ar uzviju, jo samazināsies ēnu ekonomikas apmērs un labāk pildīsies budžets, kā arī palielināsies uzticība valstij un tās lēmumiem.
«Mēs visi viennozīmīgi būsim vinnētāji,» pauda Elksniņa-Zaščirinska.
ĀIPL un valdības ikgadējā tikšanās notiks 6. un 7.jūnijā. 6.jūnijā ārvalstu investori tiksies ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V) un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), kā arī rīkos paneļdiskusiju «Ceļot uzticību». Savukārt 7.jūnijā notiks tikšanās ar valdību Ministru kabinetā.
