Dalailama runā par 21. gs. budismu, zinātni un atbildību pret mīlestību

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Kaspars Meinerts/TVNET

Šodien sākušās Nobela miera prēmijas laureāta, budistu garīgā līdera Viņa Svētības Dalailamas divu dienu (10. un 11. oktobris) mācības, kas arī šogad norisinās Rīgā, Skonto hallē. Garīgo līderi šogad uzklausīt ieradīsies teju 4500 sekotāju no dažādām valstīm. Dalailama klātesošajiem atgādina par visu vienlīdzību, mierpilnas pasaules vērtību, katra atbildību pret mīlestību un to, cik patiesībā zinātne ir svarīga garīgajās praksēs!

Dalailamas mācību tēmu izvēle – uzticība Rīgas auditorijai

Šā gada mācību tēma ir jautājums, kas nodarbina katru nopietnu garīgo praktizētāju: vai augstākais garīgo meklējumu mērķis – apgaismība – ir sasniedzams? VS Dalailama klausītājiem dāvā mācības par senās Indijas izcilā Nalandas klosteruniversitātes zinātnieka - filozofa Dharmakirti slavenā sacerējuma «Pramanavarttika» (Dignagas traktāta par patieso izziņu komentāri) 2. nodaļu. Šī nodaļa reti kļūst par mācību tēmu rietumvalstīs, tāpēc Viņa Svētības izvēle liecina par īpašu uzticēšanos Rīgas mācību auditorijai.

Visi septiņi miljardi esam vienlīdzīgi – nenoslepkavosim viens otru

VS Dalailama savas mācības iesāka ar atgādinājumu par visu cilvēku vienlīdzību. «Visi esam vienādi. Cilvēciskas būtnes. Arī es, kas te runā, ir tāds pats kā visi. Septiņi miljardi cilvēku ir vienādi dzimuši no mātēm, un galā mēs visi mirsim. Mēs visi vēlamies laimi, bet... padomāsim, ka šobrīd,

kamēr mēs šeit sēžam mierpilni, kaut kur citur kāds otru nogalina...»

Nobela prēmijas laureāts jau mācību sākumā aicina aizdomāties par to, kas šobrīd notiek pasaulē un ka nogalināšanas fakts daudzviet pasaulē jau ir ikdienas norma, dzīvesveids un nav nekas nosodāms. VS domā, ka šā absurda sekas ir cēlonis, kas radies sabiedrībā kopumā.

«Ja sabiedrība dzīvos mierā un saticībā, tad arī indivīds to visu gūst. Ja sabiedrība sadala «mēs» un «viņi», tad indivīdi cieš.»

Dalailama šīs problēmas risinājumu saskata katra atbildībā dzīvot mierpilnu dzīvi: «Mums visiem ir atbildība vadīt šādu mierpilnu pasauli. Mums jājūt cilvēces veselums un jāizturas nopietni pret šo atbildību – nodrošināt mīlestības un līdzjūtības izplatīšanos.»

Foto: Kaspars Meinerts/TVNET

21. gadsimta budisms un zinātne

Dalailama savās mācībās uzsvēra, ka, tāpat kā zinātnei, arī filozofijai un garīgajām praksēm ir jāiet līdzi laikam un jāattīstās.

Tāpēc šobrīd Tibetā arī mūki un mūķenes apgūst dažādas zinātnes, kas, Dailailamasprāt, ir ļoti svarīgi!

Kā stāsta Dalailama, sākotnēji vecākās paaudzes mūki skatījās skeptiski, ka mūki sākuši apgūt dažādas citas zinātnes, bet nu jau pārbaudījumi ir iekļauti mūku mācību programmās.

«Ja zinātnieks pierāda kādu teoriju – tā ir vēl jānovēro un jāanalizē arī citiem cilvēkiem, jo tikai tad tas top par faktu. Tāpat ir jādara cilvēkiem ar jebkādām jaunām zināšanām.»

Kā uzsver VS,

budisms ir vienīgā no reliģiskajām praksēm, kura aicina pārbaudīt, pirms pieņem jebkādu mācību, – to kārtīgi pārbaudīt praksē.

«Nevajag ticēt mācībai tikai aiz cieņas. Tā ir jāpēta, jānalizē un jāpārbauda. Vai tā noder mums pašiem? Ja caur mūsu pieredzi tas tā ir, tikai tad ir jāpieņem mācība. Ja tev nav pierādījumu – tad nepieņem. Tu nevari iet pret loģiku. Ja arī ej pret kalnu – tu pieredzi tā ēnu, bet šim kalnam ir jābūt redzamam!»

Foto: Kaspars Meinerts/TVNET

Nākamo paaudzi nevar izaudzināt tikai ar reliģiju

VS Dalailama uzsver: lai izaudzinātu labu, veselīgi domājošu un tikumisku cilvēku, ir nepieciešams vēl kas cits bez reliģijas. «Tā ir izglītība: no agras bērnības, no bērnudārza līdz pat skolai mums ir jāmāca bērniem morāles pamati. Arī daudzi mani draugi – zinātnieki, pasniedzēji, filozofi – uzskata, ka šodien mums ir ārkārtīgi svarīgi ieviest izglītības programmās morāles pamatus. Bet tas būs grūti izdarāms, balstoties tikai uz reliģiju. Mums ir nepieciešama laicīgā ētika,» uzsver garīgais līderis.

«Mēs varam šo gadsimtu padarīt miermīlīgāku, ja izvairīsimies no vardarbības un rūpēsimies par citu labklājību. Tas ir iespējams. Ja mēs paši kļūsim laimīgāki, mūsu ģimenē būs vairāk laimes.

Jo vairāk laimes ģimenēs, jo laimīgāka sabiedrība un valsts.

Mainot sevi, mēs spēsim mainīt visas cilvēces dzīvesveidu un padarīt šo gadsimtu par līdzjūtības laikmetu,» aicina VS Dalailama.

TURPINI VĒROT TIEŠRAIDI!

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu