Asociācija: Pērn turpināja augt medikamentu tirgus apjoms

FOTO: Zane Bitere/LETA

Cilvēku pirktspējas palielināšanās ietekmē pērn līdzīgi iepriekšējiem gadiem turpināja augt medikamentu tirgus apjoms, atklāja Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektors Valters Bolēvics.

Viņš atzīmēja, ka cilvēku pirktspējas pieaugums nodrošinājis viņiem iespēju iegādāties kvalitatīvākus un sev konstatētajām diagnozēm atbilstošus medikamentus, tādējādi tam pozitīvi atsaucoties uz zāļu tirgu. «Augot labklājībai, aug zāļu apjoms, ko cilvēki iegādājas,» sacīja asociācijas vadītājs.

Vienlaikus Bolēvics skaidroja, ka patērētāji kļūst arvien izglītotāki un pēta tirgū esošo piedāvājumu, līdz ar to, salīdzinot dažādu zāļu ražotāju medikamentus ar vienu un to pašu aktīvo vielu, cilvēki ne vienmēr izvēlēsies zāles, kuras ir dārgākas. Viņš norādīja, ka īpaši izteikti tas novērojams gados jaunāku cilvēku vidū, kas meklē informāciju internetā un dodas pie ārstiem ar jau iespējamiem lietojamo zāļu variantiem, izrunājot, kurš no tiem būtu piemērotākais.

Tikmēr taujāts, kāda ir situācija saistībā ar pirktspēju gados vecāku cilvēku vidū, kuriem mēdz būt vairāk veselības problēmu, SIFFA izpilddirektors sacīja, ka tieši pirktspējas dēļ minētajā sociālajā grupā ir svarīga kompensāciju sistēma. «Turklāt es uzskatu, ka kompensējamajiem medikamentiem ir jābūt kompensētiem 100% apmērā, nevis par 75% vai 50%,» uzsvēra Bolēvics.

Viņš norādīja, ka kopš e-veselības sistēmas darbības sākuma ceturtā daļa no izrakstītajām e-receptēm netiek izņemtas. Kā vienu no minētās tendences iemesliem viņš minēja līdzmaksājumu, ko daļa cilvēku varētu nespēt atļauties. «Tādēļ, manuprāt, ir jāvirzās uz kompensācijas sistēmu, kurā tiek iekļautas tikai efektīvākās zāles, un tās tiek kompensētas 100% apmērā. Tikai tad tiks panākts efektīvākais rezultāts,» skaidroja SIFFA izpilddirektors.

Runājot par medikamentu cenām, Bolēvics atzīmēja, ka atbilstoši 2015.gadā veiktajam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumam, kopš 2003.gada medikamentu cenas Eiropā kopumā samazinājušās par 24%, bet ikdienas patēriņa produktu cenas pieaugušas par 33%.

Viņš uzsvēra, ka kompensējamo zāļu sistēmā iekļaujamie medikamenti cenu ziņā ir visregulētākā joma visā Eiropā, tostarp arī Latvijā. Savukārt medikamentu cenas, kuri vienkārši ir nopērkami aptiekās, nosaka tirgus ekonomika. Līdz ar to regulējums saistībā ar kompensējamo medikamentu izmaksām attiecas tikai uz uzcenojuma maržām, kuras drīkst uzlikt aptiekas un vairumtirgotāji. «Statistika neapliecina, ka šai medikamentu grupai cenas kopumā augtu, papildus tam atbilstoši Zāļu valsts aģentūras datiem 2018.gada pirmajā ceturksnī ārpus Latvijas pārdotas 720 dažāda nosaukuma zāles, kas apliecina to, ka šīs zāles ir lētākas Latvijā un tās ir izdevīgi reeksportēt un pārdot gala patērētājam citā valstī,» skaidroja SIFFA izpilddirektors.

Taujāts, kādi inovatīvie medikamenti patlaban tiek izstrādāti un kādas ir jaunākās tendences minētajā jomā, viņš sacīja, ka medicīna pēdējā desmitgadē piedzīvo ļoti strauju izaugsmi, jo patlaban pasaulē ir vairāk nekā 7000 jaunu medikamentu pēdējā izstrādes stadijā, no kuriem 1800 ir paredzēti vēža ārstēšanai. «Tie ir pilnīgi jauni medikamenti, kuri pārredzamā nākotnē ienāks tirgū. Katra medikamenta izstrādē ir ieguldīts no desmit līdz 15 gadiem. Tādēļ es domāju, ka daudzas no šodienas tā saucamajām nāves diagnozēm pārvērtīsies par hroniskām un kontrolējamām slimībām,» uzsvēra Bolēvics.

Viņš kā piemēru minēja nesen izstrādātu inovatīvu medikamentu plaušu vēža ārstniecībai, kas spēj uzrādīt 50% izārstēšanās rādītāju, kas uzskatāms par milzīgu lēcienu. «Zinātne ne tikai medikamentu, bet arī ierīču ziņā pasaulē pašlaik iet uz priekšu milzīgiem soļiem. Mēs piedzīvosim lielas izmaiņas,» sacīja SIFFA izpilddirektors.

Vaicāts, vai pašlaik Latvijā ir kādas smagas diagnozes, kuru ārstēšanai nepieciešamie medikamenti vispār nav iekļauti kompensējamo zāļu sistēmā, Bolēvics atbildēja, ka tādas ir, kam vienmēr traucējis nepietiekamais finansējums. «It īpaši tas attiecas uz retajām slimībām. Te gan ir jāatzīst, ka neviena Eiropas valsts nav tik bagāta, lai spētu kompensēt medikamentus visu slimību ārstēšanai,» norādīja asociācijas vadītājs.

Vairāk rakstu

Uz augšu