Daudzi uzskata, ka viduslaiki ir drūmi, deģenerācijas, netikumu un ķecerības apvīti laiki, kas modernā cilvēka ierastās dzīves videi nestāv ne tuvumā. Tomēr, vai tas tiešām tā ir? Varbūt viduslaiku dēvēšana par «tumšajiem laikiem» ir tikai popkultūras uzspiests mīts?
Tiecoties lauzt mītus un «izgaismot» nepelnīti drūmos uzskatus, izdevums «Historyextra» ir apkopojis septiņus dīvainus, bet pārsteidzošus un brīnišķīgus faktus par dzīvi viduslaikos.
Cūkas bija bīstamas
Viduslaikos, tāpat kā mūsdienās, cūkas tika audzētas priekš gaļas. Tās visbiežāk ganījās plašās nenorobežotās teritorijās un cilvēkiem nejauši sastapt uz ceļa cūku bija daudz lielāka iespēja nekā mūsdienās. Cūkas ne vienmēr grieza cilvēkam ceļu un bieži tiem pat uzbruka.
Piemēram, vairākos avotos vēstīts, ka cūkas ir apēdušas bērnus. 13. gadsimtā bija iespējams ierosināt tiesas prāvu pret cūkkopjiem, ja kāda no tā cūkām bija «izdarījusi noziegumu». Tādos gadījumos vainīgajai cūkai parasti tika piespriests nāvessods.
Šādas tiesas prāvas bija plaši izplatītas Francijā, īpaši Parīzes reģionā.
Viduslaiki nebija drūmi un pelēki
Līdzīgi kā mūsdienās, arī viduslaikos cilvēkiem patika košas krāsas un gaišas, priecīgas lietas. Apģērbs, rotas, logu stikli, māju sienas un pat baznīcas bija izdekorētas ar visdažādākajām krāsām.
Lai arī lielākā daļa mūru un apģērbu, kas saglabājušies no viduslaikiem, ir izbalējuši vai pārvērtušies par pīšļiem, tomēr viduslaiku manuskriptos aprakstītais joprojām sniedz plašu ieskatu lietu krāšņumā.
Viduslaiku angļi bija poligloti
Viduslaiku angļi runāja ne tikai angļu valodā, bet arī franču, latīņu, senebreju un citās valodās. Katra valoda tika izmantota savā situācijā, piemēram, latīņu un senebreju valodas bija baznīcas valodas, bet franču – tiesvedības valoda. Tomēr, ja bija nepieciešams kādu aizvainot, tad to varēja mierīgi izdarīt jebkurā valodā.
Cilvēki mazgājās
Higiēna liecināja par to, ka cilvēks ir civilizēts un ar labām manierēm, tāpēc cilvēki mēdza mazgāties salīdzinoši bieži. Visās lielākajās viduslaiku pilsētās bija publiskās pirtis un daudzās privātmājās bija arī vannasistabas. Vannas, kas atradās tajās, tika darinātas līdzīgi kā vīna mucas.
Cilvēku nomazgāties bieži mudināja arī ārsti, jo uzskatīja, ka mazgāšanās ārstē, piemēram, nierakmeņus.
Cilvēki zināja, ka Zeme ir apaļa
To, ka Zeme ir apaļa, viduslaikos mācīja gan no zinātnes, gan filosofijas viedokļa. Cilvēki zināja pat to, kas ir antipodi (Divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji). Pārsteidzoši, ņemot vērā to cilvēku skaitu, kas Zemi par plakanu uzskata mūsdienās.
Viduslaikos visi nebija baltādaini kristieši
Viduslaiku Eiropā bija gan ebreji, gan musulmaņi, gan citu reliģiju pārstāvji, piemēram, pagāni. Reliģiju skaits un cilvēku ticība bija atkarīga no katra reģiona vēstures un kultūras. Pagāni pārsvarā dzīvoja ziemeļos, bet musulmaņi Spānijas un Portugāles teritorijās.
Viduslaikos cilvēka rasei nebija tik lielas nozīmes kā mūsdienās, tāpēc, piemēram, melnādains priesteris no Ziemeļāfrikas tika ierindots daudz augstākā sociālajā rangā nekā baltādains vergs no Eiropas. Cilvēki biežāk piedzīvoja diskrimināciju nevis savas ādas krāsas, bet reliģiskās pārliecības dēļ.
Tīrs ūdens bija pieejams
Tīrs ūdens viduslaikos bija ļoti svarīga lieta, īpaši higiēnā, ēdiena pagatavošanā un dzeršanā. Protams, nodrošināt ūdensapgādi pilsētās nebija viegli, tomēr ne neiespējami. Londona, piemēram, bija slavena ar īpašām cisternām, ar kuru palīdzību pilsētas iedzīvotāji tika nodrošināti ar dzeramo ūdeni, savukārt līdz cisternām ūdens tika nogādāts ar cauruļvadu starpniecību.
Dažās pilīs arī bija ierīkota cauruļvadu sistēma, piemēram, Doveras pilī.
