Šajā gadījumā zemes īpašnieks nav izteicis vēlmi, lai lādiņu neitralizētu (uzspridzinātu) tepat, tāpēc tiek pieņemts lēmums doties uz citu vietu, mežu, kur to neitralizēs.
Nonākam mežā, kur atrastais lādiņš tiek aprīkots ar sprāgstvielām un ierakts zemē. Zemē lādiņi tiek rakti, lai slāpētu to jaudu un šķembas, kas lido sprādziena rezultātā. Pēc tam, kad visi iesaistītie ir drošā attālumā un lādiņš ierakts aptuveni metra dziļumā (tas, cik dziļi tiek ierakts lādiņš, atkarīgs no tā izmēra), tas attālināti tiek uzspridzināts.
Vietā, kur lādiņš tika neitralizēts, paceļas smilšu mākonis. Lai arī lādiņš bija ierakts zemē, troksnis ir visai iespaidīgs. Speciālisti atgādina – lai arī lādiņš ir uzsprādzis, kādu brīdi jābūt klusiem un vērīgiem, var gadīties, ka lido kāda šķemba.
Pēc tam, kad lādiņš neitralizēts, speciālistiem jau jādodas uz nākamo vietu – izsaukumu ir daudz. Visaizņemtākais laiks ir vasara, laiks, kad tiek apstrādāta zeme. Tāpat izsaukumi gadās arī ziemā, kad tiek veikti mežu darbi.
Speciālisti norāda – lai arī no malas varētu šķist, ka nesprāgusī munīcija nav aktuāls jautājums, ir gluži pretēji – darba ir daudz. Katru dienu tiek mēroti simtiem kilometru, lai dotos uz izsaukumiem.
Vēl samērā nesen vienā dienā speciālisti mērojuši 900 kilometru, un viss tikai tāpēc, ka Latvijas zeme joprojām ir pilna ar dažādu nesprāgušo munīciju, kas saglabājusies no Pirmā un Otrā pasaules kara, kā arī nesenākiem laikiem.
Ieteikumi, kā rīkoties, atrodot sprādzienbīstamus priekšmetus:
• tos neaiztikt, nemēģināt izjaukt, lai izpētītu, un nepārvietot;
• vieta, kurā priekšmeti atrasti, iespēju robežās jānožogo, jāiezīmē;
• par atradumu jāziņo tuvākajā Valsts policijas nodaļā (tālruņa numurs 110) vai zvanot uz tālruņa numuru 112;
• jāsniedz atrastā priekšmeta īss raksturojums;
• jārīkojas saskaņā ar saņemtajām instrukcijām.
Notikuma vietā ieradīsies nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti, kas atrastos priekšmetus neitralizēs.
Par atrastu sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanu iedzīvotājiem nav jāmaksā.