Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi, kas paredz ierobežot televīzijas nelegālo saturu interneta vidē, neattieksies uz sociālajiem tīkliem un saziņas lietotnēm, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem skaidroja biedrības «Par legālu saturu» pārstāve Dace Kotzeva.
Viņa papildināja, ka priekšlikuma prioritārais mērķis ir aizsargāt internetu no Krievijas propagandas un naida runas, tāpēc ignorēt priekšlikumu būtu nepareizi.
Priekšlikums paredz Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) piešķirt tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tām Latvijā pieejamām mājaslapām internetā, kuras pārraida audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas. Tāpat tas nosaka, ka padome regulārā monitoringa laikā uztur un aktualizē savā mājaslapā publiski pieejamu «melno sarakstu», kurā norādītas bloķētās IP adreses, kas izplata nelegālo saturu.
Deputāts Artuss Kaimiņš (KPV) norādīja, ka IP adrešu uzraudzība nav NEPLP pienākums, jo nav iespējams vienai institūcijai monitorēt vairāku desmitu tūkstošu IP adrešu, kas iespējams retranslē saturu bez apraides atļaujas vai izplata nelegālu saturu. «Šis uzdevums NEPLP ir par smagu, savukārt vairākos IP adrešu bloķēšanas gadījumos tiesu darbi būs nesamērīgi un ilgstoši,» uzsvēra Kaimiņš.
Kaimiņš pauda viedokli, ka svarīga un nepieciešama izmaiņa būtu, ja IP adrešu bloķēšanā iesaistītos tiesnesis, kas pieņemtu gala lēmumu. «Manuprāt, NEPLP nav jāpieņem gala lēmums par jebkuras IP adreses slēgšanu, tas ir jādara tiesnesim. NEPLP izdara «mājasdarbu» un iesniedz apkopoto tiesnesim, kas 72 stundu laikā izskata problēmu un pieņem gala lēmumu par bloķēšanu. Tiesneša iesaiste būtu kā trešā puse, kas izvērtē situāciju «no malas»,» skaidroja Kaimiņš, kura ierosinājumu Saeimas komisijas sēdē neatbalstīja.
Deputāts Boriss Cilevičs (S) sacīja, ka, televīzijas nelegālā satura ierobežošana internetā būs dārgs un sarežģīts process, taču tas mazinātu informatīvās telpas apdraudējumu. «Televīzijas nelegālā satura ierobežošana interneta vidē būs Saeimas deputātu izaicinājums, kuram nāksies pievērsties ar ciešu kontroli un atkārtotiem priekšlikumiem, lai uzlabotu ierobežošanas efektivitāti. Mēs nedrīkstam ignorēt šo problēmu. Ja mēs nesāksim rīkoties tagad, tad nekad neiemācīsimies, kā efektīvi aizsargāt Latvijas informatīvo telpu arī interneta vidē,» sacīja Cilevičs.
NEPLP padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš atkāroti uzsvēra - lai veiktu visas uzraugošās funkcijas, ir nepieciešama monitoringa kapacitātes palielināšana, pretējā gadījumā padomes monitoringa centrs jēgpilni nespēs veikt visas uzraugošās funkcijas, to skaitā uzraudzīt arī nelegālā satura sniedzēju interneta adreses.
Saeimas komisijas sēdē atbalstīja vairākumu Elektroniskā plašsaziņas līdzekļu likumprojekta priekšlikumu, savukārt, pirms likumprojekta iesniegšanas Saeimā uz otro lasījumu, priekšlikumu izskatīšana turpināsies trešdien plkst.10, Jēkaba ielā 16, 403.telpā.
Kā vēstīts, Saeima, 31.maijā, konceptuāli atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu, kas paredz stiprināt Latvijas informatīvo telpu.
Likumprojekta mērķi ir kvalitatīva un uzticama satura plašāka pieejamība elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, kā arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa izmaiņu noteikšana, tajā skaitā to iziešana no reklāmas tirgus.
Saskaņā ar ierosinājumu programmu veidošanas vispārīgos noteikumus plānots papildināt ar neitralitātes un precizitātes principu, kā arī noteikt pienākumu informatīvi dokumentālajos raidījumos un ziņās atspoguļot faktus tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju un samazinātu faktiem neatbilstošas un maldinošas informācijas izplatīšanu.
Ar likuma grozījumiem paredzēts paplašināt NEPLP funkcijas. Ja kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm būs ierobežojusi konkrētas televīzijas programmas uztveršanu attiecīgajā dalībvalstī, konstatējot, ka tā kurina naidu, NEPLP, secinot, ka minētie pārkāpumi ir izdarīti arī Latvijā, būs tiesīga arī mūsu valstī noteikt ierobežojumu. Pirms lēmuma pieņemšanas NEPLP pienākums būs izvērtēt ārvalsts lēmuma samērīgumu, lietas apstākļus un pierādījumus, kā arī uzklausīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pārstāvju viedokli.
Lai panāktu elektronisko plašsaziņas līdzekļu patieso labuma guvēju pārredzamību, likumā paredzēts plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem noteikt pienākumu tos atklāt. Patiesā labuma guvēju varēs norādīt, saņemot retranslācijas atļauju.
