Šodien Singapūrā notiks vēsturiska tikšanās - ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas diktatora Kima Čenuna samits. Tikties ar amatā esošu ASV prezidentu - tas ir Ziemeļkorejas mērķis jau vairākus gadu desmitus. Ne Kima Čenuna tēvam, nedz arī vectēvam neizdevās šādu tikšanos sarīkot. Kāpēc Ziemeļkorejai tas ir tik svarīgi, skaidro CNN.
Domājams, ka samita laikā tiks runāts par to, kādas garantijas no ASV saņems Ziemeļkoreja gadījumā, ja noliks savus kodolieročus.
Taču tajā brīdī, kad Tramps ieies vienā telpā ar Kimu, Ziemeļkoreja jau varēs svinēt nozīmīgu uzvaru - pašu faktu, šāds samits vispār ir noticis.
Cīņa par respektu starptautiskajā arēnā
«Sarīkot samitu ar ASV prezidentu - uz to tiecas daudzas valstis. Ziemeļkorejai - mazai valstiņai, kura tehniski joprojām atrodas karastāvoklī ar ASV, - un tās līderim šis ir liels notikums,» norāda ASV domnīcas «Wilson Center» Ziemeļkorejas eksperte Džīna Lī.
Kims Čenirs un Kims Irsens būtu «neiedomājami lepni» par to, ka viņu pēctecim beidzot izdevies to sasniegt, uzskata Lī. «Kims Čenuns sper pēdējos soļus, ko viņa vectēvs nepaspēja veikt, un tas daļēji nostiprina viņa vietu vēsturē kā trešajam Kimam, kurš pārvaldījis valsti,» skaidro pētniece.
Tikšanās piešķirs Phenjanai zināmu respektu un augstāku statusu pasaules arēnā. Pirms nieka pieciem mēnešiem Ziemeļkoreja bija izolēta, tā bija aplikta ar stingrām sankcijām un pēc Kima Čenuna pusbrāļa noslepkavošanas Malaizijā nevarēja lepoties ar daudziem draugiem diplomātiskajās aprindās.
Taču tikšanās ar amatā esošu ASV prezidentu varētu nosacīti celt Ziemeļkorejas starptautisko prestižu, uzskata eksperti.
«Tas simbolizē vairākas lietas - pieņemšanu, ka tāda Ziemeļkoreja ir, ka tā ir valsts un ka tās līderi ir pasaules līderi,» uzsver britu diplomāts Džims Hoars.
ASV prezidenti un Ziemeļkoreja
Kimu dinastijas pārstāvji iepriekš ir tikušies ar ASV prezidentiem, bet tikai pēc pilnvaru beigām. Bijušais ASV prezidents Džimijs Kārters 1994.gadā tikās ar Kimu Irsenu, savukārt Bils Klintons 2009.gadā satika Kimu Čeniru.
Klintons nopietni apdomāja tikšanos ar Kimu Čeniru 2000.gadā, kad vēl joprojām atradās amatā. Taču beigu beigās viņš ielūgumu noraidīja, jo neuzskatīja Kimu par uzticamu. Klintons savā vietā uz Phenjanu nosūtīja valsts sekretāri Medlinu Olbraitu.
«Prezidents Klintons gudri teica, ka nekur nebrauks, kamēr viss nebūs gatavs, bet nosūtīs sekretāri. Tas viņus neiepriecināja,» martā Briselē sacīja Olbraita.
Ko iegūs Ziemeļkoreja?
Samita plānošana nenoritēja bez aizķeršanās. Tramps pat nāca klajā ar paziņojumu par tikšanās atcelšanu, taču administrācija, cerot uz ātru diplomātisku uzvaru, tomēr turpināja gatavošanos samitam. Raugoties no Ziemeļkorejas perspektīvas, tikšanās sniegs vairākus ieguvumus, vispirms jau - apliecinājumu, ka režīms ir drošībā, norāda eksperti.
Phenjana par lielāko draudu savam režīmam uzskata ASV. «Ziemeļkorejā liela loma ir uzskatam - ja vien ASV beigtu būt naidīgas, tad Ziemeļkoreja būtu drošībā, neviens cits neiejauktos,» uzsver Hoars.
Ziemeļkorejai pēc kodolizmēģinājumiem uzliktās sankcijas ir iegriezušas robu budžetā, īpaši dažādu izejvielu eksportā. Sankciju atvieglošana Kimam būtu milzīgs ieguvums.
Turklāt Lī norāda uz to, ka Kims Čenuns mantoja varu, vēl nesasniedzis 30 gadu vecumu, tāpēc viņam jānostiprina savs statuss, lai varētu turpināt valdīt vēl turpmākos gadu desmitus. «Viņš ir jauns vīrietis, kurš pēc tēva nāves pēkšņi nāca pie varas. Grūti iedomāties, ka viņa ceļā nav gadījušies pārbaudījumi vai nedrošības sajūta,» sacīja Lī.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)