Banku analītiķi: Šogad Latvijā inflācija varētu būt mazāka nekā pērn

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt mazāka nekā pērn, kad tā bija 2,9% apmērā, prognozēja banku analītiķi, komentējot ceturtdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām aprīlī.

«Swedbank» ekonomiste Linda Vildava norādīja, ka nākamajos mēnešos Latvijā gaidāms nedaudz straujāks cenu kāpums gada laikā nekā aprīlī. Taču četri mēneši ar gana zemu gada inflāciju mazina gaidas, ka gada vidējā inflācija šogad varētu būtiski pārsniegt pērnā gada tempu.

«Pagaidām preču inflācija Latvijā turas pretī pasaules tendencēm. Pasaules pārtikas cenas pēdējos mēnešos rāda augšupejošu tendenci, ko galvenokārt noteicis graudu un piena cenu sadārdzinājums. Taču pārtikas cenas Latvijā aprīlī, salīdzinot ar martu, saruka. Tas pats sakāms par naftas cenām. «Brent» naftas cena par barelu pēdējos mēnešos kāpj, šobrīd esot pie augstākā līmeņa, kopš 2014.gada beigām - 78 dolāru atzīmes. Nesenais kāpums saistāms ar ASV izstāšanos no Irānas kodolvienošanās un potenciālajām sankcijām pret Irānu, kas raisa bažas par pasaules naftas piedāvājuma samazināšanos. Par spīti cenu kāpumam degvielas cenas aprīlī Latvijā mēneša laikā sarukušas. Kopš aprīļa vidus arī eiro dolāra kurss ir zaudējis vilkmi un nedaudz vājinājies, Eiropas izaugsmei palēninoties. Pasaules tendences vietējās cenās var atspoguļoties ar nokavēšanos, tādēļ iepriekš minētajiem faktoriem ir potenciāls cenu paaugstinošs efekts turpmākajos mēnešos,» pauda Vildava.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka atbilstoši aptauju datiem iedzīvotāju gaidas par cenu kāpumu nākamajos 12 mēnešos sarūk, pie tam jau no pērnā gada rudens. Tas, iespējams, kavē daļu uzņēmēju paaugstināt cenas. Tomēr ar vidējo algu izaugsmi tuvu pie 9%, cenām, it īpaši pakalpojumu, būtu jāaug straujāk. Neceļot cenas, uzņēmumiem būs grūtāk saglabāt veselīgu finanšu situāciju.

«Ņemot vērā ātrumu, ar kādu aug Latvijas ekonomika, gada inflācijas tempi šogad bijuši iedzīvotāju maciņiem labvēlīgi,» piebilda Vildava.

Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka aprīlī Latvijā saglabājās ļoti mērena gada inflācija. «Šāds relatīvi zemais inflācijas līmenis Latvijā šā gada pirmajos mēnešos gan ir nedaudz negaidīts, ņemot vērā akcīzes nodokļa palielinājumus degvielai un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī pietiekami straujo darba algu kāpumu, taču protams ir pozitīvi patērētājiem un vienlaikus ļauj domāt, ka arī darba tirgū bezdarbs joprojām atrodas virs dabiskā līmeņa,» viņš sacīja.

Āboliņš prognozēja, ka gada otrajā pusē inflācija Latvijā, visticamāk, nedaudz pieaugs, taču šogad kopumā tā būs zemāka, nekā tika prognozēts vēl gada sākumā.

Viņš arī atzīmēja, ka naftas cenas kopš aprīļa sākuma pasaulē ir jūtami pieaugušas, tādējādi, līdz ar eiro kursa kritumu pret ASV dolāru, turpmākajos mēnešos gaidāms degvielas cenu pieaugumu arī Latvijā. Tāpat turpmākajos mēnešos varētu pieaugt siltumenerģijas cenas, kas kopš pērnā gada sākuma gandrīz nav mainījušās, lai gan pasaulē naftas cenas šajā periodā augušas par 5-10%. Siltumenerģijas tarifu kāpums kopējo inflācijas līmeni Latvijā varētu palielināt par 0,2-0,3 procentpunktiem.

«Bez energoresursu cenām straujāks patēriņa cenu kāpums gada otrajā pusē gaidāma arī saistībā ar akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem, kā arī joprojām spēcīgo darba algu pieaugumu, kā rezultātā pakalpojumu cenu inflācija, visticamāk, saglabāsies virs 3%. Savukārt pārtikas cenas pasaulē šobrīd ir relatīvi stabilas, un atsevišķām precēm, piemēram, piena produktiem, gaļai un cukuram tās pēdējos mēnešos ir pat nedaudz samazinājušās, un tas ierobežos kopējo patēriņa cenu pieaugumu arī Latvijā,» teica Āboliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka zema inflācija šobrīd ir vērojama gan pārējās Baltijas valstīs, gan arī citviet Eiropā, tādēļ inflācijas tempa paātrinājums būs salīdzinoši mērens un šogad, kā arī nākamajā gadā, patēriņa cenas Latvijā varētu augt par aptuveni 2,5%.

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā turpinās sadārdzināties pakalpojumi - to nosaka pirktspējas kāpums, kā arī straujais izmaksu pieaugums. Vienlaikus pārtikas cenu kāpums šogad ir kļuvis lēnāks, kaut gan izmaiņas dažādās grupās ir krietni atšķirīgas. Potenciālo pārtikas cenu kāpumu varētu bremzēt nopietna konkurenta pieteikums ienākšanai Latvijas tirgū, kā arī labvēlīgi laikapstākļi. Tāpat patērētājam labvēlīgā virzienā ir sakustējušās piena cenas.

Tajā pašā laikā viņš norādīja - kā potenciāls ārējais inflāciju veicinošs risks parādās energoresursu cenu kāpums. «Ņemot vērā apstākļus, kas veidojas naftas tirgū, jo īpaši OPEC rīcības un krājumu izmaiņu rezultātā, pieaug risks, ka naftas cenas gada beigās var pakāpties pat līdz 85 ASV dolāriem. Tam, ka naftas cena tiecas uz jauniem augstumiem, ir daudz argumentu,» sacīja Gašpuitis, atzīmējot, ka OPEC turpina uzturēt ieguves ierobežojumus, bet globālais naftas pieprasījums ir ļoti liels. Vienlaikus Venecuēlas naftas ieguve nonākusi lejupslīdes spirālē, atjaunojušās problēmas Lībijā, bet sankciju atjaunošana Irānai nozīmē būtiskus piegādes ierobežojumus. Arī naftas krājumi ir turpinājuši rukt. Savukārt ASV naftas ieguve ir atdūrusies pret nepietiekamām pārvades jaudām, kas sarežģī naftas nogādāšanu tirgū.

Pēc Gašpuita teiktā, šāds scenārijs būtiski mainīs inflācijas dinamiku, galvenokārt nākamgad.

Pēc viņa prognozētā, gada vidējā inflācija šogad Latvijā būs lielāka nekā eirozonā, taču līdzīgi pērn uzrādītajam tempam - 2,7%.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā patēriņa cenas pieauga par 0,2%, bet gada inflācija - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2017.gada aprīli - saruka līdz 2%. Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī audzis par 2,5%.

Uz augšu
Back