Uz lielā ekrāna - sekss un PSRS

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: kadrs no filmas

10. maijā 19 kinoteātra «Splendid Palace» Lielajā zālē notiks režisores Ināras Kolmanes dokumentālās filmas «Dubultā dzīve. Sekss un PSRS» pirmizrāde. Filma, kas tapusi, sadarbojoties Latvijai, Francijai un Ukrainai, vēsta par Homo Sovieticus jeb padomju cilvēku, kura dzīvē nebija vietas seksam, tikai mīlestībai pret plašo Padomju Savienību.

Unikāli, vēl nekur neizmantoti arhīva materiāli un intervijas gan ar dažādu jomu ekspertiem, gan vienkāršajiem pilsoņiem hronoloģiskā secībā pretnostata cilvēku reālo dzīvi un to viltus realitāti, kuru Komunistiskā partija un tās vadoņi centās uzspiest darbaļaužu masām.

1917. gada revolūcija Krievijā un tai sekojošais komunistiskais režīms un ideoloģija ieviesa radikālas pārmaiņas miljonu cilvēku dzīvē. Sākotnēji valdošo seksuālās visatļautības vilni, kura laikā tika propagandētas padomju cilvēka tiesības staigāt apkārt pilnīgi kailam un valdīja uzskats, ka komjaunietēm ir jāatdodas partijas biedriem, lai viņi varētu sekmīgāk celt komunismu, nomainīja jauns postulāts - visa seksuālā enerģija jāsublimē komunisma celtniecībai. Savukārt tam sekoja sabiedrības noslāņošanās – laiks, kad vieni drīkstēja visu, bet citi neko.

«Es vēlos, lai cilvēki smejas, lai cilvēki brīnās, bet visvairāk priecājos, ja filma aizkustina,» stāsta filmas režisore Ināra Kolmane. Intervijā žurnālam «Santa» viņa saka: «Mana interese par cilvēku nav izlikšanās. Pret saviem varoņiem neesmu pavirša. Esmu patiesa, tāpēc arī viņi nebaidās būt patiesi.»

Ar sensacionālu atradumu filmā dalās vēsturniece Ineta Lipša. Viņas rokās nonākušas dienasgrāmatas, kas ataino gan pagājušā gadsimta kultūras un vēsturiskos notikumus no autora skatupunkta, gan sadzīvi homoseksuāļu aprindās. Savs stāsts filmā ir arī polittehnologam Jurģim Liepniekam, kā arī ilggadējai bijušajai Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktorei Ārijai Iklāvai.

Emocionālu fonu filmai piešķir elegantās smilšu animācijas (māksliniece Olga Lisickaja), atraktīvi savienojot filmas dokumentālos kadrus ar varoņu intervijām. Filmas materiāls uzņemts Sanktpēterburgā, Maskavā, Novokuzņeckā, Kijevā, Harkovā, Londonā, Parīzē un Rīgā.

Foto: Kadrs no filmas

Filma tapusi, sadarbojoties «Filmu studijai Deviņi» (Latvija), «Les films du balibari» (Francija) un «mental dRive studio» (Ukraina). Filmas režisore un scenārija autore ir Ināra Kolmane, oriģinālmūziku radījis komponists Aleksejs Aigi, operatori Uldis Jancis, Oļegs Ļubimovs, Vladimirs Briļakovs, Aleksandrs Jevdokimovs, Fedors Bakulins un Aleksandrs Grebņevs, montāžas režisore Katya Chelli, producenti Jānis Juhņēvičs, Estelle Robin You, Vladimirs Donn un Oleksejs Moskalenko. Filmas veidošanu atbalstījis Nacionālais kino centrs un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Filmas jaunumus iespējams uzzināt, sekojot līdzi tīmekļa vietnei

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu