Slavenais latviešu ugunsdzēsēju varoņdarbs fiziķa skatījumā

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Rhett Allain/Wired

Ka supervaroņi eksistē, visa pasaulē pārliecinājās, kad latviešu ugunsdzēsējs noķēra pa logu krītošu cilvēku. Lai arī varētu šķist, ka video redzamais neatbilst nekādiem fizikas likumiem, tomēr ārvalstu izdevuma «Wired» žurnālists Rets Alains (Rhett Allain) ar fizikas formulām un aprēķiniem pierādījis, ka tas patiesi ir iespējams.

Lūk, situācijas apraksts: VUGD saņēma izsaukumu uz kādu daudzdzīvokļu namu, kur pastāvēja aizdomas, ka cilvēks grasās nolēkt no ceturtā stāva. Ieradušies notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji apzinājās: ja mēģinās iekļūt dzīvoklī, cilvēks, visticamāk, izlēks pa logu. Pateicoties kaimiņu atsaucībai, ugunsdzēsēji glābēji varēja iekļūt stāvu zemāk esošajā dzīvoklī un sagatavoties pārķert šo cilvēku kritienā. Kamēr viens ugunsdzēsējs glābējs pie loga gaidīja kritienu, otrs nodrošināja to, lai glābēji pārtvēruši var stingri noturēt krītošo cilvēku. Tikmēr arī ugunsdzēsēji glābēji no ēkas jumta ar alpīnisma aprīkojumu centās piekļūt cilvēkam uz palodzes, bet pamanīja, ka cilvēka rokas ir noslīdējušas un viņš jau krīt. Stāvu zemāk esošajiem ugunsdzēsējiem glābējiem izdevās noķert kritienā esošo cilvēku aiz kājām un pa logu ievilkt drošībā.

Ar kādu ātrumu šis cilvēks krita?

Šī ir klasiska fizikas problēma. Objekts (šajā gadījumā – cilvēks) krist sāk no miera stāvokļa un turpina to darīt gravitācijas spēka ietekmē. Ja gravitācijas spēks ir vienīgais, kas iedarbojas uz cilvēku, tad tas kritīs ar konstantu paātrinājumu 9,8 m/s2. Tas nozīmē, ka katrā brīvā kritiena sekundē cilvēka krišanas ātrums pieaugs par 9,8 m/s.

«Ja es zinātu, cik laika cilvēks pavadīja brīvajā kritienā, es viegli varētu noskaidrot ātrumu, ar kādu tas krita, tomēr tagad varu to noteikt tikai aptuveni. Pieņemot, ka cilvēks krita 3 metrus, tas sasniedza 7,7 m/s.» Iespējams, ka kritiena augstums bija nedaudz mazāks, piemēram, 2 metri. Tādā gadījumā krišanas ātrums būtu 6,3 m/s. Jebkurā gadījumā – krišanas ātrums ir diezgan liels.

Cik grūti ir noķert šādā ātrumā krītošu cilvēku?

Nav jābūt supervaronim, lai kristu, bet supervaroņa spēks būtu nepieciešams, lai kritēju noķertu. Atslēga šeit slēpjas spēku raksturā. Šajā gadījumā uz krītošo cilvēku iedarbojas divu veidu spēki – gravitācijas spēks, kas ķermeni velk uz leju (9,8 ņūtoni uz kilogramu), un cilvēka masa, kas precīzi nav zināma. Otrs spēks ir tas, ko rada ugunsdzēsējs, apstādinot krītošo ķermeni un velkot to uz augšu.

Ir iespējams aptuveni noteikt krītošā cilvēka masu, bet kā ir ar spēku, ko lietoja ugunsdzēsējs? Kad runā par spēku un kustību, ir divi mehānikas principi. Pirmais ir kopspēka princips jeb attiecības starp spēku, inerci un laiku. Otrs ir darba enerģijas princips, kas ir saistīts ar spēkiem, enerģiju un pārvietošanos. Tagad būtu jāizlemj, vai noskaidrot laiku, kas vajadzīgs, lai noķertu cilvēku, vai distanci, ko cilvēks pavadīja kritienā, pirms tika noķerts. Izvēlamies otro variantu – distanci un darba enerģijas principu.

Lūk, īss ieskats, kas ir darba enerģijas princips. Fizikā darbs ir spēka iedarbības uz dažādiem objektiem kvantitatīvs raksturlielums. Tas ir atkarīgs gan no spēka lieluma, gan objekta kustības virziena. Šajā gadījumā gravitācijas spēks veica pozitīvu darbu, jo tas iedarbojas tādā pašā virzienā, kādā pārvietojas objekts, savukārt ugunsdzēsējs veica negatīvu darbu, velkot objektu pretēji tā kustības virzienam. Enerģija šajā gadījumā ir tikai viena – kinētiskā enerģija, kas ir atkarīga gan no krītošā cilvēka masas, gan krišanas ātruma.

Lai apturētu cilvēku kritienā, teorētiski ir jāveic darbs uz cilvēku, kas samazinātu kinētisko enerģiju līdz nullei. Saliekot kopā visu iepriekš minēto, sanāk lūk, kas:

Foto: Rhett Allain/Wired

Tā kā ātrums tika noskaidrots jau iepriekš, atliek uzzināt cilvēka masu un apstāšanās distanci. Cilvēks varētu svērt aptuveni 50 kilogramus. Izskatās, ka apstāšanās distance varētu būt 1,5 metrus liela. Ņemot vērā šos lielumus, ugunsdzēsējam uz cilvēku bija jālieto 1478 ņūtonus liels spēks, kas atbilst aptuveni 149 kilogramiem. Lai arī tas nav liels spēks, tomēr pietiekami iespaidīgs, lai mēs varētu nezaudēt apbrīnu pret šo ugunsdzēsēju.

Turklāt nevajag aizmirst, ka krītošais cilvēks ugunsdzēsēju rāva sev līdzi ar tieši tādu pašu spēku, proti, aptuveni 1500 ņūtoniem. Tas nozīmē, ka varonim vajadzēja tikt nodrošinātam un turēties arī pašam, lai neizkristu līdzi cilvēkam. Jā, ir redzams, ka ugunsdzēsējs ir nodrošināts ar virvi, kas gan nav nospriegota, kā arī viņu aiz kājas tur otrs, ne mazāk varonīgs ugunsdzēsējs. Jebkurā gadījumā secinājums ir viens – abi ugunsdzēsēji ir un paliks supervaroņi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu