Kavēšanās ar reformām izglītībā var ietekmēt vēlmi atgriezties Latvijā

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

FOTO: Zane Bitere / LETA

Izmaiņas paredzētas valdības rīcības plānā, un daļu neskaidrību radījis premjera Māra Kučinska (ZZS) teiktais – ka par reformām būs jālemj nākamajai Saeimai. Pašlaik tiek runāts tikai par sešgadnieku izglītību, kas ir tikai viena no reformas daļām, teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Izmaiņu kavēšanās ietekmēšot arī reemigrācijas plānus.

Ja runājam par jauno izglītības saturu, nepieciešams izpildīt acīmredzamu prasību – veikt izmaiņas, jo pašlaik izglītības sistēma nespēj nodrošināt bērniem un jauniešiem nepieciešamās vajadzības.

Par izmaiņu nepieciešamību runā gan skolēni, gan vecāku organizācijas – nepieciešams izmaiņas pieņemt. Šadurskis norādīja –

bez izmaiņu veikšanas var būt velti centieni panākt, lai tautieši no ārzemēm atgrieztos, jo viena no tautiešu ārvalstīs pārstāvju vēlmēm ir tieši mūsdienīgas izglītības sistēmas izveide.

Pēc grafika vēl ir iespējams pieņemt izmaiņas Vispārējās izglītības likumā, runājot par iespējām izmaiņas vēl pieņemt līdz nākamā mācību gada sākumam, teica Šadurskis.

Pirmdien koalīcijas sanāksmē šis jautājums arī tikšot pārrunāts. Šadurskis arī izteicās, ka cer uz Zaļo un zemnieku savienības izpratni, lai vēlamās izmaiņas tiktu pieņemtas un process netiktu kavēts.

«Ceru, ka nedēļas nogalē deputāti ir sapratuši jaunas un mūsdienīgas izglītības nepieciešamību,» pauda ministrs.

Valsts izglītības un satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks skaidroja, ka cer uz ātru un kompetentu Saeimas deputātu lēmumu. «Ceru, ka lēmums būs racionāls un pamatots,» teica Catlaks.

Viņš atgādināja, ka paredzētie grozījumi – par sešgadnieku izglītību, kuri netika atbalstīti, – liks pārstādāt vadlīnijas, kā arī pārstādāt mācību līdzekļus, kas paredzēti konkrētajam vecuma posmam.

Vēstīts, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vairākums ceturtdien konceptuāli noraidīja ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Grozījumus par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma bija rosinājusi IZM. Tomēr koalīcijas partiju politiķi iepriekš pauda, ka vēl ir daudz jautājumu par šo IZM piedāvājumu. Šo reformu IZM rosinājusi sākt ieviest ar 2019.gada 1.septembri.

Tāpat deputāti atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu par gadu vēlāk, nekā bija sākotnēji bija piedāvājusi IZM.

Komentējot šos lēmumus, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem norādīja, ka par IZM piedāvātajām izglītības reformām būs jālemj nākamajai Saeimai. «Es negribētu, ka jautājums tiktu vispār nolikts malā. Jautājums ir pietiekami nopietns un nepieciešams, tāpēc ceru, ka IZM centīsies piedāvājumu pilnveidot un sagatavos atbildes uz deputātu jautājumiem,» norādīja Kučinskis.

Vēl iepriekš, ZZS pārsvarā balsojot pret vai atturoties, Saeima otrajā lasījumā noraidīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atbalstītos grozījumus Augstskolu likumā, kas tostarp paredzēja pilnveidot augstskolu akreditācijas sistēmu.

Uz augšu