LIZDA atbalsta ieceri kompetencēs balstītu izglītības saturu ieviest par gadu vēlāk

FOTO: SCANPIX

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka koalīcijas vienošanās par kompetencēs balstīta izglītības satura ieviešanu par gadu vēlāk, ir optimālākais situācijas risinājums, pastāstīja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

LIZDA koalīcijas ieceri kompetencēs balstītu izglītības saturu ieviest par gadu vēlāk vērtē kā labāko scenāriju

Rīga, 5.jūn., LETA. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka koalīcijas vienošanās par kompetencēs balstīta izglītības satura ieviešanu par gadu vēlāk, ir optimālākais situācijas risinājums, aģentūrai LETA pastāstīja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Viņa norādīja, ka šīs reformas ieviešanu arodbiedrība joprojām atbalsta, taču svarīgi bija panākt vienošanos par samērīgiem tās ieviešanas termiņiem. «Pirmsskolās šī satura pilotprojekts noslēgsies 31.augustā un sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlējās jauno saturu sākt ieviest jau no 1.septembra. Vai tiešām diennakts laikā mēs būtu paspējuši izanalizēt visu informāciju - kas bija labi, kas slikti, kas vēl jāpilnveido? Ieviest kompetencēs balstītu izglītības saturu jau no šī gada būtu bijis ļoti neapdomīgi,» pauda Vanaga.

Viņasprāt, arī paši IZM pārstāvji esot priecīgi par šādu vienošanos, jo tagad viņiem tiešām būšot laiks kārtīgi izstrādāt gan visus mācību materiālus, gan pabeigt citus gatavošanās darbus. «Arī pedagogiem šis gads dos ļoti daudz, lai izprastu visas reformas nianses, jo tieši skolotājs ir tas, no kura ikdienā šo saturu prasīs un kurš par to atbildēs,» norādīja Vanaga.

Komentējot sešgadnieku reformas «atlikšanu», Vanaga pauda, ka arī šāds scenārijs esot pietiekami labvēlīgs, jo, ja vecāki un pedagogi uzskata, ka bērns var uzsākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma, viņiem šāda iespēja joprojām ir. Viņasprāt, «sabiedrībai ir jānobriest» šīs reformas ieviešanai un mākslīgi to uzspiest nevajadzētu. «Ja pedagogi, vecāki un citas iesaistītās puses redzēs, ka gan infrastruktūra, gan mācību līdzekļi, gan paši bērni emocionāli ir gatavi šādām pārmaiņām, tad nākotnē pie šī jautājuma varētu atgriezties, taču pagaidām tas viss būtu noticis pārāk mākslīgi un uzspiesti. IZM nekorekti iepriekš norādīja, ka daudzās valstīs skolas gaitas uzsāk no sešiem gadiem, jo viņi neskaidroja, ka tur bērniem ir pavisam cita vide, pavisam cits infrastruktūras līmenis un citi aspekti,» sacīja Vanaga.

Stingru atbalstu kompetenču izglītības ieviešanai pauž arī vecāku organizācijas. Iniciatīvas grupa «Vecāki par labāku izglītību» norādījusi, ka deputāti apzināti kavējot izglītības attīstību un «daļai Saeimas deputātu un citiem politiķiem mūsu bērnu nākotne ir kļuvusi par politiskā tirgus objektu.»

«Pasaule ir mainījusies, un jāmainās arī mūsu skolām. Mēs kā vecāki vēlamies, lai Saeima nevilcinās un apstiprina IZM sagatavoto izglītības reformu, kas nodrošinās labāku izglītību mūsu bērniem un skolu viņu interesēs. Ceturtdien Saeima lems par mūsu bērnu nākotni, un mums kā vecākiem ir pienākums nodrošināt, lai deputāti nesagrauj to,» norāda grupas dibinātājs Gundars Āboliņš.

Lai paustu savu nostāju, apvienība ceturtdien, 7.jūnijā, plkst.8.30 organizēs piketu pie Saeimas, lai mudinātu politiķus nekavējoties pieņemt lēmumu par kompetenču satura ieviešanu skolās.

Asu kritiku politiķiem velta arī Latvijas vecāku organizācijas «Mammamuntetiem.lv» vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, norādot, ka pagājušajā nedēļā notikušajās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes pieredzējusi vēl nebijušu «sviestu».

«Es saprotu, ka demagoģijai noder dažādi instrumenti, taču, klausoties šajā klaunādē, man vairākkārt nācās nosarkt to profesoru un docentu vietā, kas bija sēdē klātesoši klausītāju statusā. Ērtāk, vieglāk un lētāk dzīvot tā, kā līdz šim, ir visiem - deputātiem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, pašiem pedagogiem, Latvijas Pašvaldību savienībai un daudziem citiem. Kur šeit visam pa vidu ir bērns?» taujā organizācijas vadītāja, norādot, ka ir satriekta, ka izglītības pilnveide tiek kavēta un politiskās spēles tiek organizētas uz bērnu rēķina.

Savukārt pats izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) aģentūrai LETA norādīja, ka galvenais kompetenču satura ieviešanas virzībā ir panākt, lai likuma redakcija nav pretrunīga. «ZZS gan nav vēl stingru atbildi snieguši, bet mēs virzāmies uz priekšu un mēģinām visu sakopt, lai 2.lasījumā viss būtu skaidrs par vidusskolas posmu. Ņemot vērā, ka deputāti nereti balso paši nesaprazdami par ko, būtu bijis riskanti mēģināt panākt, ka šo reformu ievieš jau nākamgad,» pauda ministrs.

Ministrs arī pauda nožēlu par sešgadnieku reformas «nobremzēšanu,» taču norādīja, ka pie tās būs jāatgriežas «gribot negribot.» «Mums ir jāizmanto tas bērnu vecuma posms, kurā viņi vislabāk apgūst sociālās prasmes, vislabāk iejūtas vidē un pilnveidojas intelektuāli. Un arī vidusskolēni - 19 līdz 20 gadus veciem, pieaugušiem cilvēkiem, nav jāsēž skolas solā. Mēs pie šī jautājuma noteikti atgriezīsimies citā sasaukumā, tikai tas jādara stipri pirms vēlēšanām, lai vēlēšanu tuvums neaptumšo cilvēkiem prātus,» komentēja Šadurskis.

Kā ziņots, koalīcijas partijas vienojušās rast kompromisu par reformām izglītības jomā, kas paredz kompetencēs balstīta satura ieviešanu.

Reizē nolemts vairs neskatīt jautājumu par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, ņemot vērā politiskā atbalsta trūkumu.

Uz augšu