8 Bībeles panti, kas ticīgos pārvērtīs par ateistiem

FOTO: Reuters/ScanPix

Dzirdēti ne mazums stāstu, kā noziedznieki, izlasījuši Bībeli, kļūst par paraugpilsoņiem un alkoholiķi par nedzērājiem. Acis atveras, un viss apkārt top skaidrs. Taču pēdējos gados arvien biežāk notiek atgriezenisks process, proti, augot kristietības dogmu ietekmē, cilvēkam kļūstot pieaugušākam, domājošākam, viņš sāk arvien kritiskāk izvērtēt šajā grāmatā sarakstīto. Lūk, vairāki piemēri, kas mūsdienu sabiedrībā nešķiet pieņemami un taisnīgi. Varbūt Bībele tomēr vairāk jāuzlūko kā vēsturisks artefakts, nevis jāuztver burtiski jāinterpretē un jāpielāgo 21. gadsimtam? Bet varbūt lai reliģija paliek pie saviem principiem un kalpo kā alternatīva tiem cilvēkiem, kas vīlušies sekulārajā pasaulē...

Pirmā Mozus grāmata 19:8. «Un sacīja Lats: redziet, man ir divas meitas, kuras neviens nav atzinis, es likšu viņām iznākt pie jums un jūs varat tām darīt, kā jums labpatīk, tikai tiem vīriem nedariet nekā, tāpēc ka tie nākuši mana jumta pavēnī.»

Tā vietā, lai aizsargātu savas meitas, Lats vieglu roku tās nodod pūlim piesmiešanai, izvarošanai. Viesmīlība pret svešnieku tiek vērtēta augstāk nekā meitu gods.

Otrā Mozus grāmata 21:20.-21. «Bet, ja kāds sit ar koku savu vergu vai verdzeni, ka tie no viņa rokas mirst, tad lai tas tiek riebtin atriebts. Bet, ja tas vēl dzīvo vienu vai divi dienas, tad viņš nav jāsoda, jo tā ir viņa nauda.»

Tā vietā, lai pateiktu, ka verdzība ir slikta, Bībele dod pamācību, ka vergu nedrīkst nogalināt ātri, jāļauj viņam pamocīties, dienu vai divas. Mūsdienās verdzība ir nehumāna.

2. Ķēniņu 2:23.-24. «Un no turienes viņš [Elīsa] devās augšup uz Bēteli; un, kad viņš vēl pa ceļu gāja augšup, tad mazi puikas bija iznākuši ārā no pilsētas, un tie viņu mēdīja un viņam sacīja: «Nāc augšā, plikgalvi! Nāc augšā, plikgalvi! Un tad viņš apgriezās un, tos ieraudzījis, nolādēja Tā Kunga Vārdā. Tad divi lāči iznāca no meža, un tie saplosīja no tiem četrdesmit divus zēnus.»

Ja kāds apsaukājas, mēs taču tiem nenovēlam nāvi?

3. Mozus 20:9. «Ikvienam cilvēkam, kas savu tēvu vai savu māti nolād, tam ir mirtin jāmirst, jo viņš savu tēvu vai savu māti ir nolādējis; viņa asinis lai paliek uz viņa.»

Vai visi, kas izrāda necieņu pret saviem vecākiem, būtu pelnījuši nāvi? Vai nav par daudz ekstrēmi?

3. Mozus 25:44.-45. «Bet vergus un verdzenes, kas tev ir, pērc no apkārtnē mītošām tautām, no tām jums būs pirkt vergus un verdzenes. Arī no piedzīvotāju bērniem, no to pēcnācējiem, kurus viņi ir dzemdinājuši jūsu zemē, pērciet tos no viņu ciltīm, un tie lai ir jums par īpašumu.»

Cilvēku tirdzniecība un bērnu paverdzināšana... diskutējami, vai ne?

3. Mozus 21:18.-19. «Jo cilvēks, kam vien kāda miesas vaina, lai Man netuvojas - nedz akls, nedz klibs, nedz ar bojātu degunu, nedz arī kroplis, nedz arī cilvēks, kam lauzta kāja vai lauzta roka.»

Šīs rindas vēsta, ka cilvēks ar fiziskiem trūkumiem nav vēlams Dieva tuvumā. Kur tad garīgums?

5. Mozus 23:1. «Neviens, kam kaunums sadragāts vai kas kastrēts, lai nenāk Tā Kunga draudzē.»

Atkal fiziskas nepilnības traucē.

Ps. 137:9. «Svētīgs tas, kas sagrābs Bābeles meitas mazos bērnus un viņus satrieks pret klintīm.»

Bez komentāriem...

Uz augšu