Horvātijā šodien notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kuru rezultātā tiek prognozēta politiskās nenoteiktības turpināšanās.
Horvātijā notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepriekšējās vēlēšanas notika pagājušā gada novembrī, un pēc ilgstošām sarunām janvārī labēji centriskā Demokrātiskā savienība (HDZ) noslēdza koalīcijas līgumu ar jaunpienācēju valsts politiskajā arēnā - partiju «Most» («Tilts»).
Taču koalīcijā valdošā spriedze un iekšējās pretrunas jūnijā noveda pie Tihomira Oreškoviča valdības krišanas.
Valdības piecu mēnešu ilgā pastāvēšanas laikā Horvātijā tika piedzīvota pieaugoša neiecietība, tostarp uzbrukumi neatkarīgajiem medijiem un minoritātēm.
Šajā laikā pasliktinājās arī Horvātijas attiecības ar Serbiju, Belgradai apsūdzot Zagrebu «nacisma atdzimšanā».
Nepilnu nedēļu pirms balsojuma Serbijā par spiegošanu uz trīs gadiem cietumā tika notiesāts Horvātijas spiegs.
Konservatīvā HDZ šajās vēlēšanās kandidē ar mērenāk noskaņotu līderi bijušo Eiropas Parlamenta deputātu Andreju Plenkoviču, kurš ir solījis virzīt partiju prom no populisma un ekstrēmisma.
«Es izmainu HDZ. (..) Es vēlos, lai tā pozicionētos kā centriski labēja» partija, paziņoja 46 gadus vecais politiķis.
Sabiedriskās domas aptaujas un eksperti uzvaru paredz HDZ konkurentei «Tautas koalīcijai», ko vada sociāldemokrāti (SDP), kuru pārstāvētais premjerministrs Zorans Milanovičs bija pie varas četrus gadus līdz vēlēšanām novembrī.
Tomēr netiek prognozēts, ka «Tautas koalīcijai» izdosies iegūt absolūto vairākumu Horvātijas parlamentā, kur ir 151 deputātu vieta, kas, visticamāk, nozīmē ilgstošas sarunas par jaunās valdības veidošanu. Domājams, ka atkal izšķirošā loma valdības veidošanā būs «Most», kuras politiskā nostāja ir tuvāka HDZ.
Plenkovičs var paļauties arī uz etniskajām minoritātēm, īpaši serbiem, kā arī ārvalstīs dzīvojošajiem horvātiem, kuri parasti atbalsta HDZ.
Milanovičs tikmēr ir pastiprinājis savu populistisko retoriku, tikšanās laikā ar pagājušā gadsimta 90.gadu kara veterāniem nosaucot serbus par «nožēlojamiem cilvēkiem».
Horvātija 2015.gadā izgāja no sešus gadus ilgas recesijas, tomēr bezdarba līmenis valstī ir sasniedzis 13%, bet valsts parāds - 85% no iekšzemes kopprodukta (IKP).