Noraida Krievijas televīzijas kanāla darbinieka sūdzību par izraidīšanu no Latvijas

FOTO: SCANPIX

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments ir noraidījis Krievijas telekanāla «TVC» darbinieka Anatolija Kurlajeva sūdzību par viņa iekļaušanu «melnajā sarakstā», pavēstīja AT pārstāve Baiba Kataja.

AT ieskatā, pieteicējam noteiktais ieceļošanas aizliegums, turklāt uz nenoteiktu laiku, ir attaisnojams ar svarīgām valsts interesēm, kas saistītas ar valsts drošību. Iestādes AT ir norādījušas apstākļus, kuru dēļ konkrētajā gadījumā šāds ierobežojums ir nepieciešams. AT atzinusi, ka tas ir samērīgs, ņemot vērā pieteicēja darbības, uz kurām atsaukušās iestādes.

Izskatāmajā lietā AT nekonstatēja, ka pieteicēja iekļaušana sarakstā ir saistīta ar viņa kā žurnālista profesionālo darbību, bet gan ar citām pieteicēja darbībām un aktivitātēm, kas rada apdraudējumu Latvijas drošībai.

AT spriedumā norādījusi, ka, vērtējot trešo valstu pilsoņu darbību saistībā ar valsts drošību, kompetentām valsts drošības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība, samērojot personas tiesību ierobežojumu ar nacionālās drošības interesēm, kurām ir augsts aizsardzības līmenis.

AT spriedums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka šogad 2.janvārī Valsts robežsardzes amatpersonas Rīgā aizturēja Krievijas pilsoni Kurlajevu, kurš iekļauts iekšlietu ministra veidotajā to personu sarakstā, kurām ir liegums ieceļot Latvijā. Krievijas televīzijas darbinieks tās pašas dienas vakarā likumā noteiktajā kārtībā izraidīts no Latvijas.

4.janvārī imigrācijas kontroles laikā aizturēta arī Kurlajeva dzīvesbiedre, Krievijas pilsone Olga Kurlajeva, kura arī ir iekļauta to personu sarakstā, kurām ir liegums ieceļot Latvijā. Kurlajeva strādājot par korespondenti Krievijas mediju grupā «VGTRK Media Group», kas uztur televīzijas kanālus «Rossija». Arī viņa tika izraidīta no Latvijas.

TV3 raidījums «Nekā personīga» vēstīja, ka Olga Kurlajeva plānoja gatavot filmu par Latviju, un tās galvenā varone, visticamāk, būtu bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Latvijas Iekšlietu ministrija nekomentē iemeslus, kāpēc abi iekļauti «melnajā sarakstā». Pats Kurlajevs sociālajos tīklos tika ievietojis fotogrāfiju ar 2015.gada 5.augusta lēmumu par viņa iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā, kurā norādīts, ka Iekšlietu ministrija 2015.gada vasarā no Drošības policijas saņēmusi atzinumu, ka Kurlajeva aktivitātes «rada apdraudējumu Latvijas Republikas drošībai».

Krievijas televīzijas darbinieks komentāros pie šī ieraksta atzīmējis, ka lēmums par viņa iekļaušanu «melnajā sarakstā» sekojis pēc kādas 2015.gadā tapušas filmas par NATO.

Kurlajevs pats tika atzīmējis un arī fotogrāfijas viņa profilā sociālajos tīklos apliecina, ka viņš arī pēc iekļaušanas «melnajā sarakstā» ir viesojies Latvijā un nav ticis izraidīts. Kozlovskis pieļāva, ka Latvijā Kurlajevs iekļuvis no kādas citas Šengenas zonas valsts, kurā viņam nav liegts uzturēties.

Latvijas Imigrācijas likums paredz, ka iekšlietu ministram ir tiesības ieceļošanas aizlieguma sarakstā jeb «melnajā sarakstā» iekļaut personas, pamatojoties uz kompetentas tiesībsargājošās iestādes atzinumu.

Ministrs, piemēram, var iekļaut personu sarakstā, ja ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai arī ārzemnieks izdarījis smagu noziegumu. Iekšlietu ministra pieņemtais lēmums ir administratīvs akts. Lēmums ir pārsūdzams Augstākajā tiesā. Ja tas balstās uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūtu informāciju, lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.

Uz augšu