Latvijā vairāk nekā puse jeb 52% iedzīvotāju dodas iepirkties uz ārvalstīm, liecina Nīderlandes pētījumu institūta «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānijas «EY» veiktais pētījums par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm.
Pētījums: 52% Latvijas iedzīvotāju dodas iepirkties uz ārvalstīm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā secināts, ka starp Baltijas valstīm visvairāk ārzemēs izvēlas iepirkties Igaunijas iedzīvotāji (56%), bet vismazāk - Lietuvas iedzīvotāji (49%).
Pēc pētījuma datiem, katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs ārzemēs produktus vai mājsaimniecības preces iegādājas vismaz reizi gadā. Iepērkoties ārzemēs, Baltijas valstu iedzīvotāji kopumā iztērē vairāk nekā vienu miljardu eiro gadā. Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.
Lietuvas iedzīvotāji visbiežāk iepērkas Polijā (71%) un Latvijā (51%), bet Latvijā dzīvojošie visbiežāk iepērkas Lietuvā (55%) un Igaunijā (40%). Savukārt Igaunijas iedzīvotāji labprāt izvēlas iepirkties Latvijā (76%) un «tax-free» jeb beznodokļu veikalos (24%).
Pētījumā 38% Lietuvas iedzīvotāju pauduši, ka vienam pirkumam ārzemēs tērē vismaz 100 eiro, kamēr lielākā daļa Igaunijā un Latvijā dzīvojošo, iepērkoties ārzemēs, ir gatavi tērēt līdz 100 eiro, bet vairāk nekā 100 eiro vienam pirkumam ārvalstīs tērē 23% Latvijas iedzīvotāju un 17% Igaunijas iedzīvotāju.
«Regionplan Policy Research» pētnieks Ježijs Strātmeijers skaidroja, ka iemesli, kādēļ Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs, ir dažādi, tostarp, pieaugot ienākumiem, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. «Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu«. Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsvēra eksperts.
Viņš atzīmēja, ka par «ekonomiskajiem tūristiem» uzskatāmi iedzīvotāji, kuri iepērkas ārvalstīs vismaz reizi ceturksnī. Pēc viņa teiktā, minētā iezīme visvairāk raksturīga Lietuvas iedzīvotājiem, no kuriem 51%, kas iepērkas ārzemēs, dara to regulāri. Tikmēr Igaunijā ārzemēs regulāri iepērkas 48% iedzīvotāju, bet Latvijā dzīvojoši to veic visretāk - 44% gadījumu.
«Lielais iedzīvotāju skaits, kas iepērkas ārzemēs, liecina par jutīgumu attiecībā uz cenām. Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstu iedzīvotāju ienākumi nav augsti. Baltijas valstis ir relatīvi mazas un to robežas ir atvērtas, kas ir priekšnoteikums pārrobežu tirdzniecības uzplaukumam,» sacīja Strātmeijers.
«EY» pārstāvis Krišjānis Volfs norādīja, ka tēriņu apmērs liecina, ka Lietuvas iedzīvotāji ārzemēs lielākoties iepērk mājsaimniecības preces, savukārt Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji dodas iepirkties uz ārvalstīm, lai iegādātos konkrētas preces plaša preču klāsta vietā. «Piemēram, ir zināms, ka akcīzes nodokļa politikas dēļ alus ir daudz lētāks Latvijā nekā Igaunijā. Tāpēc, lai apmierinātu vajadzību pēc lētāka alus, preču iegādei pietiek vien ar 50 eiro,» viņš sacīja.
Tāpat viņš atzīmēja, ka vienā iepirkšanās reizē Igaunijas iedzīvotāji iegādājās vidēji 19 alus skārdenes ar tilpumu 0,5 litri, bet Latvijas iedzīvotāji - vidēji septiņas skārdenes. Pēc Volfa teiktā, daudzums, kādu iegādājas Igaunijas iedzīvotāji, liecina, ka viņi alu iepērk ilgākam patēriņam un šādiem pirkumiem ir arī ekonomisks pamatojums.
Vienlaikus «EY» pārstāvis uzsvēra, ka lielo naudas summu dēļ, kas tiek tērētas iepērkoties ārzemēs, Lietuvas valsts budžets zaudē apmēram 131 miljonu eiro gadā, jo pievienotās vērtības nodoklis tiek samaksāts citās valstīs. Tikmēr Latvijā zaudētie valsts budžeta ieņēmumi ir 40 miljoni eiro, bet Igaunijā - puse no minētās summas.
Volfs skaidroja, ka daļa no visbiežāk pirktajiem produktiem ārzemēs, patērētājiem ir patiešām svarīgi, un cilvēki dodas uz ārzemēm tieši pēc tiem vai to produktu kategorijas. «Starp šiem produktiem ir pārtikas un mājsaimniecības preces, kā arī - degviela un alkohols. Šie ir produkti, kas rada ķēdes reakciju - cilvēki dodas tos pirkt ārzemēs, papildu nopērkot citus produktus. Lai gan to cenas neatšķiras, cilvēki ietaupa laiku,» uzsvēra «EY» pārstāvis.
Lai samazinātu negatīvās sekas, kādas rada iepirkšanās kaimiņvalstīs, Volfs iesaka koriģēt monetāro politiku attiecībā uz būtiski svarīgajiem produktiem un pakalpojumiem, lai pēc iespējas vairāk samazinātu motivāciju doties iepirkties uz kaimiņvalstīm.
Pētījumu veica «Regionplan Policy Research» un «EY», lai izvērtētu Baltijas valstu iedzīvotāju iepirkšanās ārzemēs paradumus, mērogu un biežumu. Pētījums balstīts uz aptauju, kuru Baltijas valstīs veica Lietuvas pētījumu kompānija «Spinter tyrimai». Aptauja veikta 2017.gada decembrī, kuras laikā no katras Baltijas valsts aptaujāti aptuveni 1000 respondentu, kas ir vecāki par 18 gadiem. Baltijas valstīs kopumā aptaujāti 3019 respondenti.