Fotostāsts: Dzīve Dānijas geto

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Dānija ir vienīgā valsts, kas šobrīd atsevišķus dzīvojamos rajonus formāli klasificē kā geto. Šāds statuss tiek attiecināts uz rajoniem, kur vairumam iedzīvotāju nav rietumnieciskas izcelsmes. Vairāki geto iemītnieki stāsta, ka jūtoties izstumti no pārējās sabiedrības, vēsta aģentūra «Reuters».

Dzīvojamās zonas par geto uzskatāmas tādā gadījumā, ja vairāk nekā puse no tās iedzīvotājiem nav dzimuši rietumvalstīs. Nozīmīgi ir arī citi kritēriji, piemēram, bezdarba līmenim jāpārsniedz 40%.

«Kad uz šejieni atbrauc žurnālisti, es gribu runāt par labajām lietām, bet tas viņus neinteresē. Viņi grib zināt par bandām, konfliktiem un geto,» stāsta palestīnietis Salims Elčahabi, kurš uz Dāniju pārcēlās 1999.gadā. Tagad viņš strādā kā jauniešu nodarbinātības koordinators Mjelnerparkenas geto Kopenhāgenā.

Foto: Reuters/Scanpix
«Tikai daži cilvēki rada haosu, kamēr pārējie iedzīvotāji ir labi, pieklājīgi ģimenes cilvēki. Nelaimīgā kārtā šie daži cilvēki ir visu izbojājuši.»

Imigrantu integrācijas jautājums Dānijā ir aktuāls temats jau vairākus desmitus gadu. Diskusijas sabiedrībā saasinājās bēgļu krīzes laikā 2015.gadā, kad valstī ieradās salīdzinoši liels skaits bēgļu no konflikta zonām Vidējos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Pret imigrāciju noskaņotā Dānijas Tautas partija togad pēc vēlēšanām kļuva par otro visplašāk pārstāvēto politisko spēku Dānijas parlamentā.

Foto: Reuters/Scanpix

Šā gada martā Dānijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens no Liberāļu partijas paziņoja par plānu pastiprināt integrācijas projektus un līdz 2030.gadam likvidēt visus Dānijas geto. Plāns ietver dubultus sodus par geto teritorijā pastrādātiem noziegumiem, aizliegumu geto mitināties iepriekš sodītiem cilvēkiem un atsevišķu geto zonu pārbūvi.

Mjelnerparkenas geto iedzīvotāju domas par šo priekšlikumu dalās. Vieni uzskata, ka tas varētu samazināt noziedzību un uzlabot iespējas atrast darbu; citi baidās, ka noziedznieku izolēšana varētu radīt jaunu un bīstamu «paralēlo» sabiedrību. «Tas palīdzēs, jā, bet es domāju, ka arī radīs postu,» uzskata Elčahabi.

Foto: Reuters/Scanpix

Dānija 2010.gadā formāli sāka lietot jēdzienu «geto», lai apzīmētu vietas, kur īpaša uzmanība jāpievērš integrācijas jautājumiem. Mjelnerparkenā vairāk nekā 80% iedzīvotājiem nav rietumnieciskas izcelsmes un gandrīz pusei nav darba.

«Kad biju jaunāka, aizgāju pie ārsta ar sūdzībām par sāpošu muguru. Ārsts jautāja, vai vīrs mani sit, un es atbildēju - nē!» stāsta 37 gadus vecā divu bērnu māte Mejuna, kura ir dāniete, taču apprecējusies ar imigrantu no Vidējiem Austrumiem. «Ar to jāsaskaras visu laiku. Nepārtraukti jāskaidro, ka mani nesit un ka neesam teroristi.»
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu