Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikai pēc 2020.gada jābūt vienkāršākai, ilgtspējīgākai, kā arī pietiekami finansētai un patiesi kopējai, rezolūcijā norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.
EP: ES lauksaimniecības politikai pēc 2020.gada jābūt vienkāršākai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā informēja EP Informācija birojā Latvijā, EP trešdien ar 468 balsīm, pret balsojot 123, bet 89 deputātiem atturoties, vienojās par savām Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas prioritātēm. Eiroparlamentārieši uzskata, ka dalībvalstīm jādod iespēja pielāgot KLP savām vajadzībām. Vienlaikus viņi noraida KLP «renacionalizāciju», norādot, ka tā kropļotu konkurenci vienotajā tirgū.
Deputāti uzsver, ka KLP jābūt balstītai kopīgu ES noteikumu, mērķu, rādītāju un pārbaužu kopumā. Ņemot vērā šos nosacījumus, dalībvalstis varētu izstrādāt savas nacionālās stratēģijas. Tikmēr lauksaimniecības standartiem visās ES valstīs jābūt vienlīdz augstiem, un, tos neievērojot, būtu piemērojami līdzvērtīgi sodi.
Pēc EP deputātu domām, KLP nākotnē būtu jāpadara ES zemnieku saimniecības ekoloģiski ilgtspējīgākas un jāstiprina inovācijas un pētniecība, tomēr tās galvenajam uzdevumam jābūt augstas kvalitātes pārtikas nodrošināšanai ES iedzīvotājiem par pieņemamu cenu. Tādēļ viņi uzskata, ka politikas finansējums būtu jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī.
Citas EP noteiktās prioritātes ietver arī to, ka tiešie maksājumi arī turpmāk pilnībā finansējami no ES budžeta un būtu nepieciešams samazināt birokrātiju, īstenojot «zaļināšanas pasākumus», koncentrēties uz sasniedzamajiem rezultātiem. Tāpat būtu nepieciešams paredzēt jaunu metodi tiešo maksājumu aprēķināšanai, vairāk atbalsta sniedzot tiem lauksaimniekiem, kas rada papildu sabiedrisko labumu.
Priekšlikumos ietverta arī efektīvāka atbalsta nodrošināšana reāliem lauksaimniekiem, taisnīgāka ES līdzekļu sadale starp dalībvalstīm, ņemot vērā ražošanas izmaksu atšķirības un pirktspēju, mazāk naudas lielajām saimniecībām, ES mēroga maksājumu griesti, vairāk naudas lauku vides attīstībai, nepiekrītot EK piedāvātajam līdzekļu samazinājumam par 25%, vairāk atbalsta gados jauniem lauksaimniekiem un cilvēkiem, kas izlēmuši pievērsties nozarei, kā arī tirgus nestabilitātes skartajiem lauksaimniekiem, ka arī atsevišķu lauksaimniecības sektoru izslēgšana no tirdzniecības sarunām ar citām valstīm un plašākas iespējas ES atbalstu papildināt ar dalībvalstu atbalstu.
Rezolūcija ir EP atbilde uz EK ziņojumu par ES lauksaimniecības politikas nākotni. Paredzams, ka EK ar likumdošanas priekšlikumu nāks klajā piektdien, 1.jūnijā. Par KLP nākotni, kas ir cieši saistīta ar ES daudzgadu budžetu, lems EP un dalībvalstu pārstāvji ES Padomē.
Jau vēstīts, ka EK maija sākumā publicēja priekšlikumus, kuros ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt KLP un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu.
Ārlietu ministrija jau norādījusi, ka Latvija neatbalsta EK ierosinājumu ES budžetā 2021.-2027.gadam samazināt finansējumu KLP un kohēzijas politikai. ĀM atzīmē, ka EK piedāvā palielināt ES budžeta kopējo apjomu, lai kompensētu «Brexit» radīto iztrūkumu un spētu finansēt gan pamata politikas - kohēzijas politiku un KLP, gan arī jaunās politikas saistībā ar drošību, aizsardzību, migrāciju un ārējām robežām.
Savukārt otrdien EK publicējusi priekšlikumus par valstīm iedalīto kohēzijas politikas finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžetā, Latvijai šajā politikas jomā atvēlot 4,8 miljardus eiro, liecina otrdien publicētais EK ierosinājums par reģionālo attīstību un kohēzijas politiku pēc 2020.gada.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, EK pašreizējās un 2018.gada salīdzināmās cenās otrdien publicējusi valstīm iedalīto kohēzijas politikas finansējumu, kas paredz, ka pašreizējās cenās Latvijai turpmākos septiņus gadus tiktu atvēlēti 4,812 miljardi eiro, bet 2018.gada cenās tie būtu 4,262 miljardi eiro. Priekšlikums paredz, ka tādējādi Latvijai tiktu piešķirti par 13% mazāk līdzekļu nekā līdz šim.