LOK lūdz valdības atbalstu Latvijas līdzdalībai cīņā par 2026.gada olimpiādes rīkošanu

Siguldas bobsleja un kamaniņu trase

FOTO: LETA

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) lūgusi Ministru kabinetam konceptuāli atbalstīt Latvijas līdzdalību Stokholmas kandidēšanā uz 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanu, liecina Latvijas Nacionālajai Sporta padomei adresētā LOK vēstule.

Sadarbība starp LOK, Siguldas novada pašvaldību un Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi no vienas puses un Stokholmas 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanas komiteju no otras puses sākta pēc zviedru puses iniciatīvas saistībā ar Stokholmas kandidēšanu uz tiesībām rīkot 2026.gada Ziemas Olimpiskās spēles. Latvijai izteikts piedāvājums rīkot Olimpiskās sacensības bobslejā, skeletonā un kamaniņu sportā, izmantojot bobsleja un kamaniņu trasi Siguldā, jo Zviedrijā šādas sporta bāzes nav.

Ņemot vērā sadarbības straujo attīstību un Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) noteiktos termiņus konkrētu darbu veikšanai kandidēšanas procesā šogad un 2019.gadā, LOK lūdz padomi sagatavot un šī gada maijā iesnigt valdībā informatīvo ziņojumu par šo jautājumu un Ministru kabineta protokollēmuma projektu par atbalstu Latvijas līdzdalībai.

Par Latvijas kandidēšanu LOK jau notikušās sarunas arī ar sporta federāciju un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, kā arī Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).

LOK uzsver, ka Siguldā esošā trase, kas celta 1986.gadā, ir atbilstoša augsta līmeņa starptautisko sacensību rīkošanai kamaniņu sportā, skeletonā un bobsleja divnieku ekipāžām.

Stokholmas pragmatiskā pieeja, plānojot maksimālu izvairīšanos no nevajadzīgiem tēriņiem un iespējami plašākas esošās infrastruktūras izmantošanu, likās simpātiska un Latvijas sporta nozares pārstāvjiem pieņemamam, īpaši ņemot vērā Latvijas sporta tradīcijas un ievērojamos panākumus minētajos sporta veidos, pausts vēstulē.

LOK ieskatā pretendēšana uz tiesībām sarīkot Siguldā Olimpiskās spēles varētu kalpot par labu stimulu trases modernizācijas projekta straujākai virzībai. Trases attīstības projektu LOK rosinātu veikt neatkarīgi no tā, vai trasē būs Olimpisko spēļu sacensības, jo tas objektīvi nepieciešams trases konkurētspējas veicināšanai nākotnē.

Arī virkne citu jautājumu, tostarp «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas izbūve un autoceļu posmu atjaunošana, ir plānota neatkarīgi no olimpiskajām sacīkstēm.

LOK atgādina, ka Latvijā nekad nav notikušas Olimpiskās spēles, taču visas starptautiskās sacensības, kas Latvijā notikušas tā saucamajos «ledus renes» sporta veidos Siguldā, saņēmušas visaugstāko starptautisko novērtējumu par augstu organizatorisko līmeni.

Latvija viena pati, visdrīzāk, nekad nevarēs pretendēt uz Olimpisko spēļu rīkošanu.

«Atceramies, cik ražīgs bija Tallinas ieguvums, kas 1980.gadā Piritā sarīkoja Olimpisko spēļu sacensības burāšanā, un ar kādu skaudību Latvijas iedzīvotāji pārdzīvoja par Latvijas varasvīru mazdūšīgo atteikšanos pieņemt šīs sacensības Rīgā un Jūrmalā,» atsauca atmiņā LOK, piebilstot, ka tādēļ Siguldas un Latvijas kandidēšana kopā ar Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu būtu labs piemērs valstu ap Baltijas jūru sadarbībai, kā arī SOK-2020 programmas prasību izpildei par ilgtspējīgas sporta infrastruktūras radīšanu un izmantošanu spēlēs un pēc tām.

LOK norāda, ka tas būtu arī labs un stimulējošs ilgtermiņa projekts Latvijas sporta un dažādu tautsaimniecības nozaru attīstībai un infrastruktūras plānošanai un realizācijai nākotnē.

Lai gan patlaban daudzi ar 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanu saistītie organizatoriskie jautājumi, tostarp finansiālie nosacījumi, vēl nav zināmi, ir skaidra procedūra un termiņi gan kandidātu statusā līdz 2019.gada septembrim, gan pēc tiesību iegūšanas, skaidro LOK.

Kandidēšanas stadijā valdībai tiek lūgts konceptuāli atbalstīt Latvijas līdzdalību un sadarbību, kopā ar Stokholmu sagatavojot atbilstošu pieteikumu un kandidējot uz tiesībām rīkot 2026.gada Ziemas Olimpiskās spēles. Izdevumi kandidēšanas procesā šogad plānoti no Siguldas novada pašvaldības aģentūras «Siguldas Attīstības aģentūra» un LOK budžeta, bet 2019.gadā nepieciešamie izdevumi SOK un ekspertu vizītēm Latvijā, kandidēšanas prezentācijām SOK pasākumos un sesijā Milānā 2019.gada septembrī tiks plānoti, veidojot 2019.gada budžeta pieprasījumus, norādīts vēstulē.

Pārējie ar 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanu saistītie izdevumi izskatāmi 2019.gada beigās - 2020.gada sākumā tikai pēc tam, kad SOK būs 2019.gada septembrī pieņēmusi lēmumu par 2026.gada Olimpiādes norises vietu.

Jautājumu par Latvijas kandidēšanu 1.jūnija sēdē plāno izskatīt Latvijas Nacionālā sporta padome.

Kā ziņots, kandidatūras sākuma fāzē, kas ilgs līdz 2018.gada oktobrim, 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanai tiks virzītas Grāca un Šlādminga (Austrija), Kalgari (Kanāda), Milāna, Turīna un Kortīna d’Ampeco (Itālija), Saporo (Japāna), Sjona (Šveice), Erzuruma (Turcija) un Stokholma (Zviedrija).

Lasītākais šobrīd

Uz augšu