10 nedaudz piemirstas grupas, kuras šogad izdevušas jaunus albumus

Alekss Kapranos (Franz Ferdinand) FOTO: publicitātes

Mūzikas straumēšanas servisi cilvēcei snieguši gan priekšrocības - atliek tikai meklētājā ievadīt vēlamo mūziķi un gatavs, gan arī lielu apjukumu. Proti, pieejamās mūzikas tagad ir tik ļoti, ļoti daudz, un tā visa konkurē par mūsu, klausītāju, uzmanību, arvien grūtāk kļūst izsekot tam, kas aktuāls un kas interesants. Katru nedēļu tiek izdoti vairāki desmiti albumu dažādos žanros, un kaut kas, visticamāk, paslīd mūsu uzmanībai garām. Lūk, desmit salīdzinoši jauni studijas darbi, kurus izdevuši mākslinieki, kas savulaik bijuši popularitātes virsotnē, bet tagad... mazliet piemirsti.

 
FOTO: Ekrānuzņēmums

Franz Ferdinand «Always Ascending»

Sākam šo sarakstu ar skotu grupu «Franz Ferdinand», kura pasaules slavu iekaroja ar 2004. gada albumu «Franz Ferdinand», kurā bija tādi hiti kā «Take Me Out», «Michael» un «The Dark of the Matinée». Sekoja vēl pāris veiksmīgi albumi, taču 2013. gada ieraksts «Right Thoughts, Right Words, Right Action», lai arī muzikāli augstvērtīgs, tā īsti vairs nerezonēja. Glāzgovas kvartets šogad atgriezies ar jaunu albumu «Always Ascending», kas britu albumu topā nesasniedza pat 5. vietu, bet ASV Billboard 200 sarakstā startēja vien 59. pozīcijā.

Starp citu, šovasar, 6. jūlijā, grupa viesosies Tallinā, tradīcijām bagātajā Õllesummer festivālā, kas notiek jau 25. gadu.

 
Simple Minds FOTO: Publicitātes

Simple Minds «Walk Between Worlds»

Astoņdesmito gadu beigās bija laiks, kad pasaules lielākās stadionroka grupas bija īru kvartets «U2» un skotu apvienība «Simple Minds». Abas grupas bija cēlušās no pankroka skatuves septiņdesmito gadu otrajā pusē, transformējušās, un abas veiksmīgi iekarojušas ASV mūzikas klausītāju sirdis. Grupu turpmākā karjera veidojās atšķirīgi. Par «U2» koncertu Latvijā šodien varam tikai sapņot, bet «Simple Minds» pirms dažiem gadiem savas stadionkoncertu prasmes mums demonstrēja uz daudz mazākas - «Palladium» skatuves. Tas bija atturīgi, kvalitatīvi un gana sirsnīgi. Grupas ilggadējiem cienītājiem šis noteikti bija īpašs vakars. Šogad grupa nemanot izdevusi jaunu albumu Walk Between Worlds, kurā diemžēl vairs nespēlē taustiņinstrumentālists Endijs Gilespijs, kurš grupu pameta 2017. gadā.

 
Embrace FOTO: Publicitātes

Embrace «Love Is A Basic Need»

Pirms kādiem 20 gadiem, kad «Embrace» rotāja teju vai visus britu mūzikas žurnālus, puišiem bija daudz ambīciju – viņi sevi dēvēja par labāko grupu kopš «The Stone Roses», uzsverot, ka «Oasis» un «The Verve» nav spējuši radīt nevienu tik labu dziesmu kā «All You Good Good People». Zēnu, nu jau sen vīru bravūra jau sen ir noplakusi... Vai kādu 2018. gadā interesē jauns «Embrace» albums?

 
MGMT FOTO: Ekrānuzņēmums

MGMT «Little Dark Age»

Reti kura deju zāle pirms desmit gadiem iztika bez Bruklinas, Ņujorkas dueta Endrjū Vanvaingardena (Andrew Vanwyngarden) un Bena Goldvasera (Ben Goldwasser) grāvējiem «Kids» un «Time to Pretend». Arī puišu debijas albums «Oracular Spectacular» (sākotnēji izdots 2007. gada oktobrī digitālai lejupielādei) pasaulē pārdots vairāk nekā miljons eksemplāru. Ar nākamo albumu «Congratulations» (2010) sekoja «komerciāla pašnāvība», 2013. gada plate īsti nenorezonēja, un arī šogad izdotais albums «Little Dark Age» nav spējis atgriezt grupu uz top10 radara.

Albums ASV Billboard 200 topā startēja vien 35. vietā, bet britu albumu topā - 27.

 
FOTO: Ekrānuzņēmums

Editors «Violence»

Arī Birmingemas kolektīvs «Editors», kas 2011. gadā uzstājās Salacgrīvas festivālā «Positivus» un 2013. gadā «Palladium», šogad izdevis jaunu albumu «Violence».

Diemžēl neviens singls no šā ieraksta tā īsti nenostrādāja, un arī pats albums startēja Lielbritānijas topā tikai 6. vietā.

 
Endijs Bels (Erasure) FOTO: Ekrānuzņēmums

Erasure & Echo Collective «World Beyond»

80. gados populārā britu sintpopa apvienība «Erasure» (daudzi popmūzikas fani noteikti atceras klasiskos «Erasure» hitus - «A Little Respect», «Stop!» un «Sometimes») šogad izdevusi jaunu albumu sadarbībā ar beļģu klasiskās mūzikas apvienību «Echo Collective». Tas ir 2017. gada albuma «World Be Gone» pārlikums stīgu instrumentiem.

 
FOTO: Publicitātes

The Wombats «Beautiful People Will Ruin Your Life»

«Kill the Director» 2007. gadā bija viena no labākajām rokmūzikas dziesmām. Arī puišu debijas albums «A Guide to Love, Loss & Desperation» kopumā bija gana simpātisks. Pagājuši vairāk nekā desmit gadi, un rokmūzikas pozīcijas pasaulē vispār ir būtiski vājinājušās. Lai arī puišu jaunākais albums britu topā spēja uzkāpt līdz 3. vietai, nevarētu teikt, ka «The Wombats» šobrīd ir top10 skaļākā rokgrupa.



 
Turin Brakes FOTO: Publicitātes

Turin Brakes «Invisible Storm»

«Turin Brakes» nekad nav bijusi supergrupa, taču britu puišu Olija Naita (Olly Knights) un Geila Paradžanjana (Gale Paridjanian) spilgtais iznāciens gadu tūkstoša sākumā ar «The Optimist LP» nodrošināja viņiem nomināciju prestižajai «Mercury» balvai un daudzus post-«Radiohead» ēras fanus. Tieši abu dziesmu autoru akustisko ģitāru saspēle, emocionālais dziedājums un atrašanās pareizajā vietā un laikā (akustiskā folk renesanse) arī garantēja pirmos lielos panākumus. Nekas daudz nav mainījies arī 2018. gadā. Jaunais albums, lai arī daudz popsīgāks, skan gana jauki, tiesa, tas, visticamāk, būs saistošs tikai un vienīgi grupas uzticamākajiem faniem.

 
FOTO: Publicitātes

Calexico «The Thread That Keeps Us»

Ir paskrējuši 28 gadi, kopš satikušies un kopā muzicē un rada alternatīvā kantri grupas «Calexico» vīri Džons Konvertino (John Convertino) un Džoijs Bērnss (Joey Burns). Šogad, pēc trīs gadu pauzes, «Calexico» atgriezušies ar vēl vienu lielisku studijas ierakstu «The Thread That Keeps Us».

«Calexico» izveidojās 1996. gadā Tūsonā, ASV, un ir pielīdzināma virknei šā virziena mākslinieku, tostarp «Friends Of Dean Martinez», «Giant Sand» un Hovijam Gelbam (Howe Gelb). Pēc komerciālās izsišanās ar 2000. gada albumu «Hot Rail» grupu pazīst arī Latvijas klausītāji, vairāku radiostaciju programmās tika iekļauts viņu singls «Ballad Of Cable Hogue».

Grupa savā mūzikā sakausē 1950. gadu džezu, spageti vesternu mūziku (Ennio Morricone), sērfroku (Link Wray ietekmes), indie, mariači un kantri.

Diemžēl kopš «Ballad Of Cable Hogue» panākumiem nekādi citi komerciāli sasniegumi grupas kontā nav ieskaitāmi.



 
Ash FOTO: Publicitātes

Ash «Islands»

Deviņdesmito gadu vidū Lielbritānijā plosījās britpops, un teju visas jaunās grupas, kuras tobrīd parādījās pie apvāršņa un spēlēja ģitārroku, tika automātiski nodēvētas par daļu no britpopa invāzijas. Viena no tām bija arī Ziemeļīrijas apvienība «Ash» ar smukulīti Timu Vīleru (Tim Wheeler) «pie stūres», kura muzikāli gan vairāk bija ietekmējusies no amerikāņu poppanka un agrīnā «Weezer».

Lieliski klājās grupas pirmajam albumam «1977» (ja neskaitām 1994. gada minialbumu «Trailer»), no kura par hitiem kļuva «Girl from Mars» un «Oh Yeah», lieliski 1998. gada albumam «Nu-Clear Sounds» un vēl lieliskāk 2001. gada «Free All Angels», kas visā pasaulē tika pārdots trīs miljonos eksemplāru. No tā par lielāko hitu kļuva «Shining Light».

Grupai tolaik pievienojās ģitāriste Šarlote Heterlija (Charlotte Hatherley), kura 2004. gadā tomēr pameta grupu un pievērsās solo.

Tad sekoja paziņojums, ka grupa albumus vairs neizdos...

Tomēr šogad grupa atgriezusies ar jaunu plati un skanējuma ziņā nekas būtisks nav mainījies.

Uz augšu
Back