Zolitūdes traģēdijas krimināllieta: 133 sēdes, 441 persona, bet sprieduma nav (2)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī. Sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Pirmā Zolitūdes traģēdijas tiesas sēde notika 2015.gada 8.decembrī. Pašlaik jau ir notikušas 133 tiesas sēdes, kurās uzklausīta 441 persona. Lietas skatīšana tiek turpināta.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneša Erlena Ernstsona tiesas sēžu sekretāre Anete Miķelsone TVNET pastāstīja, ka šobrīd ir notikušas 133 tiesas sēdes, kurās uzklausīti 13 cietušo juridisko personu pārstāvji, 254 cietušās personas, 154 prokuroru norādītie liecinieki, 10 aizstāvības pieteiktie liecinieki un 10 eksperti.

Nākamā tiesas sēde paredzēta 5.jūnijā, un tajā paredzēts uzklausīt cietušos un lieciniekus. Personas pieteicis prokurors.

Izskanējis, ka tiesas spriedums varētu tikt pasludināts 2019., 2020. gadā

Savulaik viens no cietušo aizstāvjiem advokāts Aldis Gobzems prognozēja, ka rezultāts Zolitūdes traģēdijas krimināllietā varētu būt gaidāms tikai 2019. vai pat 2020. gadā.

Viņš atgādinājis, ka lieta ir ļoti apjomīga, tāpēc, pat ja tās skatīšana tiktu pabeigta, sprieduma rakstīšana varētu aizņemt krietnu laika posmu.

Ko tiesas sēdēs pauduši liecinieki?

Samērā nesen Zolitūdes traģēdijas krimināllietas lietā liecināja traģēdijā cietušais bijušais SIA «Maxima Latvia» apsargs Igors Vītols, kurš norādījis, ka lēmumu par veikala evakuāciju varēja pieņemt tikai veikala vadība.

Viņš norādīja, ka gados pirms sabrukuma signalizācija ieslēdzās bieži, dažādu iemeslu dēļ, piemēram, to izraisījis sadūmojums no virtuves. Vītols skaidroja, ka gadījumos, kad atskanēja signalizācija, apsardzes darbinieki, ievadot četru ciparu kodu, apturēja signalizācijas darbību un veica objekta apskati, lai konstatētu jebkādus draudus.

Viņš skaidroja, ka bieži tika saukta firma, kas veica signalizācijas apkopi, taču situācija nemainījās. Vītols veikalā Priedaines ielā strādāja kopš 2013.gada aprīļa. Šajā laikā viņš pieredzējis piecas līdz septiņas reizes, kad signalizācija ieslēgusies bez pamata.

Bijušais apsargs arī uzsvēra, ka traģēdijas dienā, kad ap plkst. 16 atskanēja signalizācija, netika konstatēts tās ieslēgšanās cēlonis un tika izsaukta firma, kas veica signalizācijas apkopi. Viņš arī skaidroja, ka īsi pēc signalizācijas ieslēgšanās pie apsargiem ieradās celtniecības firmas «Re&Re» pārstāvis, kurš skaidroja, ka pagrabā veikti metināšanas darbi, kas varēja radīt sadūmojumu.

«Maxima» jumts Zolitūdē sagruva kopnes kļūdaina vai nekompetenta risinājuma dēļ

Lielveikala «Maxima» jumts Zolitūdē sagruva nesošās kopnes apakšējā savienojuma mezgla nepareiza, kļūdaina vai nekompetenta risinājuma dēļ, vienā no tiesas sēdēm sacījis Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs, būvinženieris Artis Dzirkalis.

Dzirkalis bija viens no tiem ekspertiem, kurus Valsts policija pieaicināja ekspertīžu veikšanai. Dzirkalis savu ekspertīzi veica atsevišķi, lai gan savos atzinumos balstījies arī uz kolēģu secinājumiem.

Dzirkaļa viedoklis atšķīries no pārējo ekspertu secinājumiem. Viņš atzinis, ka nav vienisprātis ar Rīgas Tehniskās universitātes ekspertu secinājumiem, ka konstrukcijas elementos varēja konstatēt deformācijas pirms jumta pārseguma nobrukuma.

«Jau ekspertīzes gaitā man bija radusies pārliecība, ka sagrūšanas iemesls ir nesošās kopnes apakšējā savienojuma mezgla nepareizs, kļūdains vai nekompetents risinājums,» norādījis Dzirkalis. Viņš arī piebilda, ka, izvērtējot būvprojektu un projektēšanas procesu, konstatētas dažas nepilnības dokumentos.

Jautāts, kura persona ir atbildīga, Dzirkalis sākotnēji norādīja, ka to varēs pateikt pēc liecību sniegšanas pilnā apmērā un tikai tiesa varēs pasludināt kādu par vainīgu. Jau vēlāk eksperts atzina, ka, viņaprāt, starp atbildīgajiem nevajadzētu būt būvdarbu vadītājam. «Manā secinājumu sadaļā par atbildību būvdarbu vadītājs arī nekur nav pieminēts. Galvenais atbildīgais manā izpratnē ir būvkonstrukciju daļas vadītājs un būvkonstrukciju daļas izstrādātājs,» viņš piebildis.

Ja kopņu montāža būtu veikta atbilstoši prasībām, Zolitūdes traģēdija nebūtu notikusi

Ja Zolitūdē sabrukušā veikala «Maxima» ēkas kopņu montāža būtu veikta atbilstoši likumā norādītajām prasībām, nelaime nebūtu notikusi, kādā citā Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšanā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā paudis būveksperts Aigars Ūdris.

Viņš uzsvēris, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas ekspertīzes grupas rīcībā esošie dokumenti norādīja uz to, ka SIA «Vikom Industries» ražotās puskopnes tika izgatavotas 28.februārī, savukārt to uzstādīšana tika sākta jau februāra sākumā.

Minētais radot šaubas par dokumentu autentiskumu. Ūdris arī norādījis, ka par šīm dokumentu nepilnībām tika informēta Valsts policija, kas bija pasūtījusi būvekspertīzi.

Uz to, ka tiesas process ieildzis, norādīts jau pērn

Advokāte, vairāku cietušo pārstāve Jevgenija Tverjanoviča-Bore savulaik intervijā teikusi, ka cilvēki jau gaida tiesas procesa rezultātus, bet juridisku rezultātu vēl nav. Pēc advokātes vārdiem, no cietušo viedokļa process notiek pārāk ilgi un neefektīvi un daži cietušie vairs necerot, ka tiesas spriedums būs objektīvs, jo mazinājusies ticība tiesu varai.

Tverjanoviča-Bore piebildusi, ka no kriminālprocesa viedokļa Zolitūdes traģēdijas lieta tiek izskatīta samērā efektīvi un atbilstoši visām likuma normām, turklāt neesot radušās sajūtas, ka kāds apzināti censtos procesu novilcināt. Juriste paudusi cerību, ka process varētu būt vismaz pusceļā, tomēr vēl 2018.gadā tiesa varētu netikt pabeigta, jo visa gada garumā vēl saplānotas tiesas sēdes.

Juriste paudusi viedokli, ka kopš traģēdijas mainījusies izpratne par atbildību būvniecībā, ir notikušas izmaiņas normatīvajos aktos un augusi arī pašu cilvēku izpratne par drošību.

Apsūdzības izvirzītas deviņām personām

Vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu