Vai ēnu ekonomikas pieaugumā atkal vainojama būvniecības nozare?

"Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks FOTO: Ieva Čīka / LETA

Latvijā ēnu ekonomikas mazināšanā vēl ir daudz darāmā, tostarp konsekventi jāturpina īstenot jau iepriekš sāktās lietas, bet aktīvāk jāstrādā, lai mazinātu korupciju, atzina banku analītiķi, komentējot šonedēļ publiskotos datus par ēnu ekonomiku.

«Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks sacīja, ka negaidītākais jaunākajā ēnu ekonomikas pētījumā ir tas, ka pērn ēnu ekonomika nav mazinājusies. «Protams, aptaujas ir tikai un vienīgi aptaujas un konkrētam ciparam aiz komata īpaši ticēt nevajag, tomēr galveno tendenci tas parāda un līdzīgus viedokļus varēja dzirdēt arī no uzņēmējiem jau pirms rezultātu publicēšanas,» viņš sacīja.

Kazāks skaidroja, ka

viens no iespējamajiem iemesliem ēnu ekonomikas īpatsvara kāpumam varētu būt straujais būvniecības apmēru pieaugums

- pērn būvniecība bija straujāk augošais sektors un, ņemot vērā, ka šajā sektorā ēnu ekonomika tradicionāli ir plašāk izplatīta, augot šī sektora daļai ekonomikā, varēja augt arī kopējais ēnu ekonomikas īpatsvars. «Tomēr tās ir tikai atrunas un ēnu ekonomikas nesamazināšanās tendence nav patīkama. Ekonomikai augot, legalizēšanās ir vieglāka - paisuma laikā peld visas laivas, apgrozījums ir augošs un līdz ar to legalizēties ir vieglāk. Ekonomikai krītot, legalizēties ir krietni grūtāk,» atzīmēja «Swedbank» galvenais ekonomists.

Viņš arī norādīja, ka ēnu ekonomiku nav iespējams pilnībā likvidēt.

«Tas nav iespējams un zināma daļa ekonomikas vienmēr dzīvosies pa ēnām. Tā tas ir visur.

Latvijas problēma ir tā, ka, pat salīdzinot ar mūsu tuvajiem kaimiņiem, tā ir liela un tās lielums bremzē ekonomikas kāpumu. Ar tik lielu ēnu ekonomiku Latvijas iedzīvotāju ienākumi augs lēnāk, nekā tas ir iespējams. Tā ir problēma arī no valsts puses, jo tie ir ne tikai mazāki ieņēmumi budžetā un līdz ar to mazāk naudas, piemēram, veselībai, izglītībai un ceļiem, bet tas arī apgrūtina ekonomikas politikas īstenošanu, jo, piemēram, ar nodokļu instrumentu nevar ietekmēt visu ekonomiku, bet tikai to daļu ekonomikas, kas nodokļus maksā. Līdz ar to veidojas negodīga konkurence utt., kas grauj godīgo biznesu,» klāstīja Kazāks.

Tajā pašā laikā viņš pauda gandarījumu, ka ir uzlabojies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības vērtējums. «Nodokļu reformas ietekmi redzēsim vien nākamgad - tur liela nozīme būs ne tikai likuma izmaiņām, bet arī tam, cik saprotami tās tiks iedzīvotājiem un uzņēmējiem skaidrotas, un vēl jo svarīgāk, vai izmaiņas likumos nenāks ar lielāku un sarežģītāku administratīvo un birokrātisko slogu. Slikti, ka daļa sabiedrības izvairīšanos no nodokļu nomaksas joprojām uztver kā pašsaprotamu - tas jau izskatās pēc dziļa mazvērtības kompleksa,» sacīja Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka pamata panikai nav, bet pētījums parāda, ka ēnu ekonomikas mazināšanai vēl daudz kas darāms. «Ēnu ekonomikas mazināšanai nekas īpaši jauns, visticamāk, nav jāizgudro, un konsekventi jāturpina īstenot jau iepriekš sāktais - nodokļu politika saprotamāka, labi komunicēta un ar mazāku birokrātisko slogu; nodokļu nemaksātāji tiek redzami ķerti rokā, ātri un adekvāti brīdināti un, ja nepieciešams, arī sodīti; sabiedriskā sektora līdzekļi tiek tērēti pārdomāti un taupīgi, radot sapratni, ka nodokļus maksāt ir vērts, jo naudu «nenofenderē«; stiprināt apziņu, ka nodokļu nauda ļauj uzturēt savu valsti un saņemt kvalitatīvus pakalpojumus un mēs paši esam valsts, proti, no sevis paša neviens nezog,» pauda Kazāks.

Savukārt bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka

ēnu ekonomikas pieaugums pērn ir nedaudz negaidīts, taču tas arī nav dramatisks

un no šiem cipariem noteikti nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. «Ēnu ekonomikas apmēru ir ļoti grūti precīzi nomērīt, līdz ar to jāskatās ne tikai viena gada izmaiņas, bet arī dinamika ilgākā laika periodā. Šādi vērtējot pēdējos trīs gadus kopumā, es drīzāk teiktu, ka ēnu ekonomikas apmērs Latvijā ir nemainīgs - ap 21-22%. Pozitīvi, ka mazinājusies ēnu ekonomika būvniecībā, kas ēnu ekonomikas kontekstā joprojām ir visproblemātiskākā nozare un tas arī parāda, cik liela nozīme ir pašas nozares iesaistīšanās ēnu problēmas risināšanā,» viņš sacīja.

Āboliņš atzina, ka nemainīgs ēnu ekonomikas apmērs liek domāt, ka iepriekšējie pasākumi nav bijuši pārāk efektīvi, kā arī - tā kā šie ir rezultāti par 2017.gadu, tad arī ietekmi no nodokļu reformas tajos vēl īsti neredzam. Tāpat ekonomikas cikls pēdējos gados nav bijis pārāk labvēlīgs ēnu ekonomikas mazināšanai - Latvijas ekonomika 2015.-2016.gadā auga salīdzinoši lēni un, lai arī ekonomikas izaugsme pērn būtiski paātrinājās, tas notika vairāk gada otrajā pusē un to vairāk izjuta lieli, eksportējoši uzņēmumi. «Tikmēr mazo uzņēmumu noskaņojums joprojām ir pesimistisks un jādomā, ka it īpaši aplokšņu algu problemātika ir izteiktāka tieši mazākos uzņēmumos. Latvijā 60% no strādājošajiem strādā uzņēmumos ar mazāk nekā 50 darbiniekiem un tos objektīvi ir daudz grūtāk izkontrolēt nekā vidējos vai lielos uzņēmumus, jo uzņēmumi ar vairāk nekā 50 darbiniekiem Latvijā ir mazāk kā 2000,» viņš teica.

Tāpat bankas «Citadele» ekonomists norādīja, ka ēnu ekonomikas ierobežošanā tiek strādāts pie aplokošu algu, neuzrādītā apgrozījuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmu apkarošanas, kamēr citos virzienos, piemēram, korupcijas mazināšanā, līdzvērtīgas pārmaiņas nav redzamas. «Tādēļ grūti sagaidīt radikāli citādus rezultātus,» viņš atzina.

Iepriekš «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka pēdējos gados bija ierasts redzēt ēnu ekonomikas samazināšanos, taču tas nav vienmērīgs un vienvirziena process, tādēļ ēnu ekonomikas īpatsvars pieaugums pagājušajā gadā īsti nepārsteidz.

«Pašreizējais kāpums, jo īpaši visās Baltijas valstīs, varētu būt skaidrojams ar ekonomikā notiekošo. Respektīvi, iepriekšējos gados izaugsme bija mērena, kas ļāva labāk izjust un nostabilizēt legalizēšanās procesu. Savukārt

pērn, ekonomiskā aktivitāte strauji kāpa, kas no vienas puses ļāva legalizēšanās procesam turpināties, ko redzam nodokļu un algu tendencēs, bet no otras puses pieauga iespējas arī ēnu ekonomikā iesaistītajiem.

Aktivizējās nozares, piemēram, būvniecība, tirdzniecība, kur ēnas ir visaktīvākās. Skaidrs, ka piedzīvotā augšupeja nenozīmē to, ka visi steidzas ieguvumus legalizēt vai darboties legāli. Izmaiņas ekonomikā nenotiek proporcionāli un šāds uzrāviens var arī novest pie šāda rezultāta,» teica Gašpuitis.

Viņš arī atzīmēja, ka darbība ēnu ekonomikā joprojām ir izdevīga, tādēļ to mazināt nebūs ne ātrs, ne viegls process, kā arī noritēs ar mainīgiem panākumiem. Lai mazinātu ēnu ekonomiku, jāsaglabā politiskais fokuss un jāvirza nozares uz sakārtošanos. Ļoti būtisks būs VID darbs, jo īpaši jaunā vadītāja spēja turpināt iesākto darbu.

Savukārt «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūra LETA pauda viedokli, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā nav pieaudzis. «Es nedomāju, ka pērn ēnu ekonomikas īpatsvars ir pieaudzis. Ja mēs salīdzinām, kā ir mainījies nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) jeb IKP naudas izteiksmē bez inflācijas korekcijas, un kā ir mainījies nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs, ir nepārprotami redzams, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir samazinājies apmēram par procentpunktu,» viņš sacīja.

Strautiņš piebilda, ka pagājušajā gadā nominālais IKP auga par 7,7%, bet nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iekasēšana palielinājās par 8,8%. Lielu makroekonomiski nozīmīgu nodokļu izmaiņu 2017.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu nebija.

Viņš arī norādīja, ka attiecīgais «SSE Riga» pētījums ir ēnu ekonomikas uztveres, nevis ēnu ekonomikas mērījums, proti, tas ir balstīts uz aptaujām. «Cilvēku priekšstatus par dažādām parādībām nosaka ne tikai viņu pieredze, bet arī informācijas fons plašsaziņas līdzekļos, sociālajos tīklos. Šī pētījuma rezultāti ir interesanti, taču precīzāku priekšstatu par ēnu ekonomikas īpatsvara izmaiņām var gūt no citiem datu avotiem. Šī pētījuma rezultāti pagātnē, pirmkārt jau izmērītais ēnu ekonomikas kritums no 38,1% 2010.gadā līdz 21,1% 2012.gadā, nav savienojami ar makroekonomisko datu lielo kopainu,» teica Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars, pēc «SSE Riga» Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, pērn bija 22% no IKP, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā. Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir aplokšņu algas - 45,5%, neuzrādītie ienākumi - 37,2%, kā arī neuzrādītie darbinieki - 17,4%.

Uz augšu
Back