_{(Papildināta visa ziņa.)}

Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Burovs žurnālistus informēja, ka izsoles komisijas locekļi šādu rezultātu apstiprinājuši vienbalsīgi.

Līdz īpašuma nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2021.gada 30.novembrim uzņēmumam par īpašuma nomu ik mēnesi būs jāmaksā 0,21 eiro kvadrātmetrā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt pēc īpašuma nodošanas ekspluatācijā, kam jānotiek ne vēlāk kā 2021.gada 1.decembrī, par īpašuma nomu uzņēmumam ik mēnesi būs jāmaksā 1,20 eiro kvadrātmetrā bez PVN. Papildus tam nomniekam būs jāmaksā arī zemes nomas maksa - 7460 eiro gadā bez PVN, informēja Burovs.

Ar SIA «Kalnciema iela» līgumu paredzēts slēgt uz 30 gadiem, neparedzot iespēju nomnieka ieguldītās investīcijas atlīdzināt, taču nosakot pienākumu nomniekam plānotos ieguldījumus saskaņot ar īpašuma valdītāju.

Kopējā tirgus ēku platība ir 4249,6 kvadrātmetri, bet kopējā zemesgabala platība ir 8433 kvadrātmetri.

Lai piedalītos izsolē, dalībniekiem bija jāiemaksā drošības nauda 15 888,75 eiro apmērā. Tāpat pretendentiem bija jāiesniedz kredītiestādes vai finanšu iestādes izziņa par izsoles pretendenta brīvo līdzekļu rezervēšanu vai kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā, Āgenskalna tirgus attīstības plāns, kā arī citi nolikumā minētie dokumenti.

Burovs uzteica Kalnciema kvartāla īpašnieku pieteikumu izsolei un norādīja, ka «dokumenti sagatavoti ļoti labā līmenī». «Citreiz mēs saņemam dokumentus skolu projektiem, bet runa tajos ir par slimnīcām. Te ir konkrēti izvērtēta situācija par apkaimi, par tirgus attīstību, iekļauts ļoti plašs spektrs par apakšnomnieku piesaisti. Viņiem ir ļoti daudz interesantu ideju, ko komisija augsti novērtē,» atzinību pauda Burovs. Viņš arī norādīja, ka pašvaldības pārstāvji ir gandarīti gan par izrādīto interesi, gan par Kalnciema kvartāla īpašnieku interesantajām iecerēm.

SIA «Kalnciema iela» īpašnieks Kārlis Dambergs žurnālistiem apstiprināja, ka viņu plāns tiešām primāri ir saglabāt tirgus funkciju. Lai tirgu atjaunotu, patlaban investīcijām ir rezervēti izsoles nolikumā minētie pieci miljoni eiro, taču pilnīgi precīzas aplēses par to, cik tirgus atjaunošana izmaksās, īpašniekiem vēl neesot. Dambergs atklāja, ka sadarbības partneris investīciju nodrošināšanai ir «Baltcup» infrastruktūras fonds.

Dambergs neslēpa, ka skices par tirgus nākotnes veidolu ir sākuma stadijā, jo sagatavoties izsolei bijis maz laika, taču viss tiks pilnveidots ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem. «Tieši Āgenskalna iedzīvotāji mūs motivēja pieteikties tik lielam projektam, jo esam saņēmuši signālus, ka viņi ir gatavi iesaistīties, izteikt savas idejas un vērtējumu. Skaidrs, ka tirgus nepastāvēs, tikai pateicoties āgenskalniešu apmeklējumam, tādēļ tas jāveido tā, lai piesaistītu cilvēkus arī no citām apkaimēm un Pierīgas,» viņš teica.

Dambergi jau desmit gadus saimnieko Kalnciema kvartālā, kas kļuvis par sabiedrībā iecienītu dažādu koncertu, izstāžu, tirgu un citu kultūras pasākumu norises vietu. Dambergs norādīja, ka arī turpmāk Kalnciema kvartāls funkcionēs kā līdz šim.

Plašāku sabiedrības uzmanību Āgenskalna tirgus piesaistīja pērnā gada izskaņā, kad kļuva zināms, ka tirgus sliktā tehniskā stāvokļa dēļ no gada sākuma to plānots slēgt. Neraugoties uz iedzīvotāju iebildumiem, kopš šī gada 1.janvāra tirgus vairs nav pieejams apmeklētājiem.

Februāra sākumā tirgu savā īpašumā pilnībā pārņēma Rīgas domes Īpašuma departaments. Pirms tam Āgenskalna tirgu nomāja AS «Rīgas Centrāltirgus» (RCT), bet vēl pirms tam tur saimniekoja apakšnomnieks SIA «Rovex», kuru RCT arī vaino pie tirgus ēkas nolaišanas līdz tik sliktam stāvoklim.

Februāra beigās departaments izstrādāja nomas tiesību izsoles nolikumu, kas paredz, ka jaunajam investoram tirgus pilnībā būs jāatjauno trīs gadu un sešu mēnešu laikā.

Tāpat nomniekam būs pienākums saskaņot ar departamentu Āgenskalna tirgus projektēšanas darba uzdevumu trīs mēnešu laikā no nekustamā īpašuma nomas līguma spēkā stāšanās dienas, pusotra gada laikā izstrādāt un akceptēt tirgus būvprojektu un 3,5 gadu laikā pabeigt būvdarbus un nodot Āgenskalna tirgu ekspluatācijā.

Topošajam nomniekam par pienākumu ir uzdots saglabāt Āgenskalna tirgus statusu, kā arī īstenot dažādas kultūras aktivitātes sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām un apkaimes iedzīvotājiem, kas akcentē apkaimes identitāti. Tāpat nomniekam būs jānodrošina, ka prioritāri tiek ierādītas tirdzniecības vietas zemniekiem, kuri ražo un pārdod vietējo lauksaimniecības produkciju, piemēram, mājražotājiem un amatniekiem, kā arī mazumtirdzniecības dalībniekiem, kas nodarbojas ar ekoloģisko produktu tirdzniecību.

Līdz šim dome ir pilnībā demontējusi vecos, tirgus teritorijā esošos kioskus un daļēji demontē arī sakņu paviljonu.