Jaunā pētījumā izvirzīta hipotēze, ka atmiņas tiek glabātas ģenētiskajā kodā, kas eksistē tādā kā «atmiņas zupas» formā. Tāpēc to iespējams izvilkt no viena dzīvnieka un ievietot otrā, liekot tam atcerēties lietas, ko piedzīvojis pirmais dzīvnieks.
Zinātnieki «izsūkuši» atmiņas no viena gliemeža un ielikuši tās citā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai arī tas izklausās pēc pilnīgas fantastikas, tomēr nē – tā ir zinātne. Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Eneuro», Losandželosas zinātnieki no gliemeža ekstrahēja RNS (ribonukleīnskābi) un implantēja to citā gliemezī.
Pēc virknes analīžu pētnieki to pašu RNS iepilināja Petri traukā, kurā atradās neironi. Rezultātā gan gliemezī, gan neironos bija iepriekšējā gliemeža atmiņas. Protams, atmiņas bija primitīvas, balstītas uz gliemeža refleksiem, piemēram, piedzīvotais šoks pēc elektriskā trieciena.
Kad izmantotie jūras gliemeži tiek pakļauti nelielas strāvas triecienam, tie sūta signālus caur savu primitīvo nervu sistēmu. Signāls savukārt liek sīkajiem gaļas lēverīšiem uz gliemeža vēdera sarauties. Ja gliemezis tiek pakļauts strāvas triecienam bieži, tas atceras to. Šajā pētījumā zinātnieki pierādīja, ka šo uz atmiņu balstīto refleksu ir iespējams mākslīgi nodot no viena gliemeža otram.