«Šķiet, ka visi atbilst tam, lai viņus nošautu,» piebilda Kolvils, uzsverot, ka starptautiskajās tiesībās, kas attiecas arī uz Izraēlu, ir skaidri noteikts, ka «letālu spēku var lietot kā beidzamo, nevis pirmo līdzekli».

«Nav pieņemami teikt, ka «tā ir «Hamas» un tāpēc viss ir kārtībā»,» piebilda Kolvils, šādi noraidot Izraēlas taisnošanos par daudzo palestīniešu protestētāju nogalināšanu Gazas joslā līdzās tās robežai ar Izraēlu.

Nogalināto palestīniešu vidū ir arī invalīds, kuram bija amputētas abas kājas.

«Cik lielus draudus gan var radīt cilvēks ar amputētām kājām no liela, nocietināta žoga otras puses?» viņš vaicāja.

Lielāko daļu no 59 Gazas joslas iedzīvotājiem, kas pirmdien zaudēja dzīvību protestos pie robežas, nošāva Izraēlas snaiperi, paziņoja palestīniešu anklāva Veselības ministrija.

Protesti pie Gazas joslas robežas sākās 30.martā. Kopš tā laika protestos un sadursmēs nogalināti vairāk nekā 90 palestīnieši. Neviens izraēlietis nav cietis, un Izraēlas armija izpelnījusies kritiku par kaujas munīcijas izmantošanu pret protestētājiem.

Vairāk nekā mēnesi ilgstošo protestu gaitā visvairāk palestīniešu tika nogalināti pirmdien, kad ar oficiālu ceremoniju Jeruzalemē tika atklāta ASV vēstniecība. Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa lēmums atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu un pārcelt uz turieni vēstniecību izraisījis palestīniešu sašutumu, kā arī nosodījumu arābu un islāma pasaulē, un arī daudzās Rietumvalstīs.

Protesti Gazas joslā turpināsies arī otrdien, kad palestīnieši atzīmē Katastrofas dienu (arābu valodā «Nakba»), pieminot pirms 70 gadiem notikušo Izraēlas dibināšanu, kas daudziem palestīniešiem nozīmē māju zaudēšanu un padzīšanu no dzimtenes.

Mūsdienās Gazas joslā dzīvo aptuveni divi miljoni palestīniešu. To lielākā daļa ir palestīniešu bēgļi, kas 1948.gadā devās bēgļu gaitās no teritorijām, kas mūsdienās atrodas Izraēlas sastāvā, kā arī viņu pēcteči.