Krievijas propagandas ierobežošana Latvijas mediju telpā būs efektīva, ja pret to vērsīsies kā pret sistēmu, žurnālistiem šodien sacīja Nacionālās Elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš, skaidrojot izstrādātos informatīvās telpas aizsardzības priekšlikumus.
NEPLP priekšsēdētājas vietnieks atzīmēja, ka Krievijas televīzijas kanāla «RTR» iespējamie pārkāpumi ir nopietni un pret tiem ir jāizturas ar visu bardzību. «Katrs gadījums ir diskutabls, bet, redzot visu bildi kopumā, ir skaidrs, ka runa ir par sistēmu,» sacīja Āboltiņš.
Viņš informēja, ka viens no priekšlikumiem paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas likumu ar prasību atspoguļot faktus tā, lai nemaldinātu auditoriju, kā arī tiem jābūt precīziem un neitrāliem. Šis neitralitātes princips ļautu padomei vērsties pret gadījumiem, kad Latvija tiek apmelota un neitralitāte nav ievērota. «Manā skatījumā, ir jāparedz efektīvi soda veidi, kas būtu noteikts procents no uzņēmuma apgrozījuma. Šāds grozījums mums ļautu vērsties ne tikai pret naida runu, bet arī pret meliem. Tāpēc es aicinu Saeimu būt izlēmīgai un nepakļauties lobiju grupas spiedienam, kā arī aicinu šos grozījumus pieņemt pēc iespējas ātrāk,» uzsvēra Āboliņš.
Viņš papildināja, ka NEPLP ir izveidojis savu ceļa karti ar 11 punktiem, kas ir vērsta uz sadarbību. «Ceļa karte ietver soļus, kuri būtu jāveic NEPLP, Kultūras ministrijai, Saeimai, Ārlietu ministrijai un Ekonomikas ministrijai, kuri jau patlaban var lemt nevis peļņas gūšanu, bet gan par Latvijas drošības interesēm. Ar šo ceļa karti uzskatām, ka situācija informatīvajā telpā uzlabotos un būtu efektīva arī ilgtermiņā,» sacīja Āboliņš.
NEPLP loceklis Patriks Grīva norādīja, ka cits priekšlikums paredz informatīvās telpas aizsardzības stiprināšanai identificēt propagandas gadījumos patiesos labuma ieguvējus. NEPLP rosina, ka mediju īpašniekiem būtu pienākums atklāt, kas ir to patiesā labuma guvēji, iesniedzot informāciju padomei. Šie priekšlikumi varētu jau attiekties arī uz jau patlaban retranslētajiem kanāliem un Eiropas sankciju sarakstā esošajiem kanāliem, sacīja Grīva.
NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete (iepriekš Ieva Beitika) sacīja, ka informatīvās telpas stiprināšanai nepieciešams strādāt arī ar kvalitatīvo informācijas telpu un veidot efektīvus risinājumus, lai izmantotu tādus instrumentus, kas aptvertu daudzveidīgās auditorijas. «Viens no priekšlikumiem ir attīstīt interneta ziņu portāla «Lsm.lv» saturu mazākumtautībām, taču patlaban līdz jūnija vidum gaidām Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio priekšlikumus, pēc tam domāsim par tālākām darbībām,» norādīja Druviete.
Viņa uzsvēra, ka jāattīsta arī satura veidošana diasporas auditorijai, kas arī skar informatīvās telpas aizsardzību. «Jautājums ir komplekss, bet mēs strādājam ar iesaistītajām pusēm un šo problemātiku esam apzinājuši gan Latvijā, gan starptautiski. Mūsu pašu mediju telpa, mediju kvalitāte un informācijas piedāvājums, kas palīdz sabiedrībai pieņemt lēmumus, ir pats svarīgākais,» sacīja Druviete.
Kā ziņots, Nacionālās drošības komisijas (NDK) deputāti 2.maija sēdē pauda neapmierinātību, ka NEPLP un Kultūras ministrija nav sagatavojusi nepieciešamos priekšlikumus informatīvās telpas aizsardzībai. Komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V) norādīja, ka, pretēji iepriekš paustajam, ka NEPLP un Kultūras ministrija ir gatavas nākt ar konkrētiem priekšlikumiem, komisija nav saņēmusi konkrētus rosinājumus.
Politiķe uzsvēra, ka NDK jau iepriekš atbildīgajām amatpersonām norādīja, ka ir jānosaka tāds regulējums kabeļtelevīzijas pamatpaketēm, lai Kremļa propagandas kanāli nebūtu tajās uzreiz primāri iekļauti.
Savukārt Saeima šā gada 3.maijā nodeva izskatīšanai komisijās likuma grozījumus, kas paredz noteikt, ka televīzijas pakalpojumu pamatpakās vismaz 90% satura jānodrošina Eiropas Savienības dalībvalstu valodās.
Likuma grozījumu projektā rosināts noteikt, ka televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt visiem tā abonentiem pamatpiedāvājumu, kurā bez obligāti retranslējamām programmām valsts valodā vai ES oficiālā valodā iekļaujamas arī papildu televīzijas programmas, no kurām vismaz 90% ir televīzijas programmas, kuru saturs sākotnēji ir veidots kādā no ES oficiālajām valodām.
