Ārlietu ministrija (ĀM) aicina izvērtēt uzņēmējdarbības riskus Irānā, kā arī pauž bažas par Teherānas agresīvo politiku Tuvo Austrumu reģionā un ballistisko raķešu programmas attīstību, TVNET uzzināja ĀM.
ĀM pēc Trampa lēmuma aicina izvērtēt uzņēmējdarbības riskus Irānā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atsaucoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu izstāties no Visaptverošā rīcības plāna Irānas kodolprogrammas ierobežošanai (Joint Comprehensive Plan of Action, JCPOA) un ES izplatīto kopīgo paziņojumu, ĀM pauž atbalstu turpmākai plāna īstenošanai.
«ES un ASV ir jāturpina dialogs kopīga risinājuma panākšanai. JCPOA ir būtisks instruments Irānas kodolprogrammas ierobežošanai un saspīlējuma mazināšanai Tuvo Austrumu reģionā,» teikts ĀM paziņojumā.
Vienlaikus ministrija aicina Irānu turpināt īstenot savas saistības plāna ietvaros un saglabāt sadarbību ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru, ļaujot apliecināt kodolprogrammas miermīlīgo raksturu. Vienlaikus ĀM pauž bažas par Irānas agresīvo politiku Tuvo Austrumu reģionā un ballistisko raķešu programmas attīstību. Latvija ir gatava turpināt kopīgu darbu ES un ASV dialoga ietvaros, lai meklētu risinājumu šiem kopīgajiem izaicinājumiem. Ministrija aicina arī izvērtēt uzņēmējdarbības riskus Irānā un aktīvi sekot līdzi notikumu attīstībai.
Otrdien Tramps paziņoja, ka ASV izstāsies no 2015. gadā noslēgtā līguma, paužot, ka tas ir nepilnīgs un neietver tādus jautājumus kā Irānas raķešu programma un reģionālā politika. Drīz pēc Trampa paziņojuma Lielbritānija, Francija un Vācija, kas arī parakstījušas JCPOA, pauda «nožēlu par ASV lēmumu pamest» līgumu un uzsvēra savu vēlmi saglabāt līgumu. Izskanējušas arī bažas, ka Trampa lēmums varētu tuvināt jauna un postoša reģionālā konflikta izcelšanos Tuvajos Austrumos.
Irānas kodollīgums tika pārrunāts arī Polijas un Latvijas ārlietu ministru tikšanās laikā trešdien. Pēc tikšanās ar Edgaru Rinkēviču Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs (Jacek Czaputowicz) akcentēja, ka Trampa lēmums nav bijis negaidīts, jo jau iepriekš bijušas diskusijas ASV un ES valstu ārlietu resoru starpā. Polija vēlas, lai arī turpmāk tiktu uzturēta Rietumvalstu vienotība šajā jautājumā - notiktu sarunas ar ASV, kas ļautu izstrādāt kopēju politiku attiecībām ar Irānu.
Līdzīgu viedokli pauda arī Rinkēvičs, kurš atgādināja, ka Irānas kodollīguma noslēgšana 2015. gadā bija arī ES diplomātijas panākums. Savukārt šobrīd jāstrādā pie tā, lai maksimāli nodrošinātu to, ka Irāna savu kodolprogrammu neatsāk. «Jāstrādā ar visām valstīm, lai rastu tādu risinājumu, kas apmierinās visas puses. Jāsaprot, ka viena lieta ir kodolprogramma, bet otra - ballistiskās raķetes un [Irānas] kaimiņvalstu bažas. Irānai ir jābūt atbildīgai,» sacīja Latvijas ārlietu ministrs.
Irānas prezidents Hasans Ruhani Trampa lēmumu nodēvēja par «psiholoģisku karadarbību» pret Irānu un pavēstīja, ka, neskatoties uz ASV izstāšanos, Irāna paliks kodollīgumā ar pasaules lielvarām. Viņš norādīja, ka vēlētos apspriest Trampa lēmumu ar līgumu slēgušajām Eiropas, Krievijas un Ķīnas pusēm. ASV eksprezidents Baraks Obama otrdien atzina, ka Trampa lēmums Irānas kodolvienošanās jautājumā ir «nopietna kļūda», turklāt šādi tiek «pagriezta mugura Amerikas tuvākajiem sabiedrotajiem».