Sabiedrībā valda atšķirīgi viedokļi par to, vai un kā ir jāsvin 9.maijs. TVNet lūdza trīs politiķus no pretējām nometnēm – Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Raivi Dzintaru un Saskaņas līderi Jāni Urbanoviču, kā arī Vienotības Saeimas frakcijas vadītāju Hosamu Abu Meri - paust viedokli, ko viņiem nozīmē 9.maijs un kā vajadzētu uztvert šo dienu.
Svinēt vai nesvinēt 9.maiju?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jānis Urbanovičs uzskata, ka 9.maijs ir Otrā pasaules kara beigas. «Manuprāt, tas ir pietiekami, lai šo datumu atcerētos.
Es pietiekami latviski izturos pret šo dienu kā svinamu dienu, kā visbriesmīgākā kara, pēdējā kara, kas skāra Latviju, beigas. Vajadzīga lūgšana, lai tas nekad vairs neatkārtotos. Nevajadzētu aizmirst, ka tas ir beidzies kā beidzies. Izejot no tā, kā būtu, ja tas nebūtu beidzies. Lai nesāktos citi kari, jāatceras, kas ir bijuši, kāpēc, kas izraisīja, kā tur gāja. Kā tas sašķēla latviešus, kā latviešiem nācās šaut vienam uz otru utt. Ir izaugušas jau divas paaudzes, kas neatceras šo karu un tāpēc nebaidās no kara briesmām. Atcerēties 9.maiju ir svētīgi, lai būtu sabiedrībā imunitāte pret dažādām fobijām un naidu, kas var radīt karus.»
Savukārt Raivis Dzintars uzsver, ka «9. maija svinības ir līksmošana uz mūsu senču kauliem – ne vairāk, ne mazāk. Vienu okupācijas varu nomainīja cita, nesdama latviešiem neaprakstāmas ciešanas, nāvi un nolemtību. Svinēt šo notikumu neskaitāmu padomju varas represēto un viņu tuvinieku acu priekšā, manuprāt, nozīmē dziļu necieņu un neiejūtību. Vai nu viņi nesaprot, ko dara, vai jūtas kā imperiālisti pakļautā kolonijā.
Demokrātijā, protams, nevar aizliegt arī aplamus uzskatus, taču tas nenozīmē, ka šādai ideoloģijai nebūtu jāpretojas. Ilgtermiņā labākā atbilde, manuprāt, ir aktīvāk audzināt jauniešos pareizu vēstures izpratni, godināt to karavīru piemiņu, kas cīnījās pret padomju okupāciju, un pašiem biežāk cildināt Latvijas valsti un tās simbolus.»
Hosams Abu Meri norāda, ka 9.maijs ir parasta diena. «Mēs Eiropā svinam 8.maiju, devāmies uz brāļu kapiem, nolikām ziedus. Man 9.maijs nekad nav bijusi svētku diena. Pret šo datumu jāizturas ar izpratni un jāsaprot, kurā valstī dzīvo. Mēs dzīvojam Eiropā, kur svin 8.maiju. Protams, ja dzīvo Krievijā, tad ir jāsvin 9.maijs.»
Augusts Brigmanis atzina: «Man tā ir parasta darba diena. Tie, kuriem tā ir svētku diena, tie ies pie pieminekļa un sēdēs tur no rīta līdz vakaram, lai ko es teiktu. Tiem, kuri domā tāpat kā es, tā ir parasta darba diena. Sabiedrība šajā jautājumā ir polarizējusies. Un nevienu pārliecību nav iespējams mainīt.»