Šodien valdība atļāva piešķirt Veselības ministrijai (VM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem finansējumu līdz 1 852 483 eiro, lai nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likumā minētās veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidi un uzturēšanu.
Kā norādīja Veselības ministre Anda Čakša (ZZS), šogad ar piešķirto finansējumu būs gana. Datu bāzes uzturēšanai nepieciešamais finansējums turpmākos gadus gan no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem netiks prasīts, bet tiks nodrošināts par esošajiem līdzekļiem.
Čakša norādīja, ka datubāzes uzturēšanas izmaksas pagaidām ir grūti prognozēt, jo Nacionālais veselības dienests aprēķinus veiks, kad sistēma būs sākusi darbu.
Ministre uzskata, ka datubāzes izveide ir nozīmīgs un loģisks solis, kas seko pagājušā gada lēmumam ieviest valsts veselības apdrošināšanas sistēmu.
Pēc Čakšas teiktā, iecere, ka tos, kuriem pienākas valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, no tiem, kuriem par pakalpojumiem būs jāmaksā, «šķiros» e-veselības sistēma nav mainījusies, un jaunā datubāze nodrošinās sistēmu ar nepieciešamajiem datiem, lai to varētu darīt.
Kā liecina ministrijas iesniegtais rīkojuma projekts, pašai VM no kopējā valdības piešķirtā finansējuma tiks lielākā daļa, proti, 1 652 420 eiro. No tiem 1 634 270 eiro paredzēti veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidei, bet 18 150 eiro - Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcai saistībā ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu vienotās datubāzes modernizācijas izstrādes darbiem un datu migrācijas failu sagatavošanu.
Finansējums 29 405 eiro apmērā tiks piešķirts arī Labklājības ministrijai, tostarp 7357 eiro, lai pilnveidotu Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmu, kā arī nodrošinātu datu nodošanu jaunajai datubāzei. 15 998 eiro tiks piešķirti Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (SPOLIS) pilnveidošanai un datu nodošanai, bet 6050 eiro - Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai saistībā ar Invaliditātes informatīvās sistēmas pilnveidošanu un datu nodošanu.
Vienlaikus 92 009 eiro tiks piešķirti Iekšlietu ministrijai, tostarp 11 307 eiro saistībā ar Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas pilnveidošanu un datu pārbaudi tajā, 38 230 eiro - Kriminālprocesa informācijas sistēmas pilnveidošanai un datu pārbaudei tajā, 21 780 eiro - saskarņu izstrādei ziņu sniegšanai par patvēruma meklētājiem no Patvērumu meklētāju reģistra, kā arī 20 691 eiro - lai Pilsonības migrācijas lietu pārvalde segtu izdevumus saistībā ar saskarņu izstrādi ziņu sniegšanai par Latvijā saņemtajiem uzturēšanās dokumentiem, personu apliecinošiem dokumentiem un to veidiem no Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirs 78 650 eiro. No tiem 9075 eiro paredzēti jaunu datu nodošanas metožu un jaunu datu filtru izstrādei, bet 69 575 eiro - monitoringa rīka izveidei, kas fiksēs izmaiņas un ar noteiktu regularitāti nodos datus veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzei.
Pēc VM paustā, pieprasījums līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir steidzams, jo iesaistītajām ministrijām esošajos budžetos nav paredzēti resursi šīs datubāzes izveidei un uzturēšanai.
Lai ar nākamā gada 1.janvāri nodrošinātu personu tiesību saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu atspoguļojumu, nepieciešams līdz šim datumam izveidot datubāzi, kā arī nodrošināt saskarņu izveidošanu ar citām valsts informācijas sistēmām nepieciešamās informācijas par personu iegūšanai, uzsver VM.
Lai nodrošinātu, ka valsts pārvaldē, izstrādājot un attīstot informācijas sistēmas, ievēroti konceptuālās IKT mērķarhitektūras vienotie principi, VM pēc līdzekļu piešķiršanas projekta īstenošanai iesniegs IKT risinājuma attīstības projekta aprakstu Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai.
Jau ziņots, ka pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tajā skaitā nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.
Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.
Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
Saskaņā ar likumu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir personām, kuras ir sociāli apdrošinātas, kuras nav darba ņēmēji vai pašnodarbinātie, bet ir veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas. Tāpat tiesības saņemt pakalpojumus ir virknei personu grupu, piemēram, bērniem līdz 18 gadiem, pensionāriem, bezdarbniekiem, politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, personām, kuras cietušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā vai avārijas seku likvidācijā un citiem.
Cilvēkiem, kuri nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veselības apdrošināšanai veicēji, reizi gadā būs jāveic iemaksas Valsts kasē, liecina valdībā atbalstītā Kārtība, kādā veicamas un atmaksājamas veselības apdrošināšanas iemaksas.
