Sākot kārtējo termiņu Krievijas prezidenta amatā, ilggadējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins apsolījis nākamo sešu gadu laikā nodrošināt «izlēmīgu pagrieziena punktu» Krievijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanā, tomēr «mūžīgā» Putina ekonomiskās ambīcijas ir uzskatāmas par «gūstekni» pēdējos gados vērojamajam saspīlējumam Krievijas attiecībās ar Rietumiem, kas lielā mērā skaidrojams ar paša Putina aktivitātēm, vēsta ASV finanšu ziņu un datu aģentūra «Bloomberg».
Centienos uzlabot ekonomiskās attiecības ar ASV un Eiropu Putins plāno izveidot jaunu amatu valdībā - šā amata ieņēmējs būtu atbildīgs par Krievijas ekonomikas problēmu risināšanu. Kā norāda situāciju pārzinoši informācijas avoti, «ekonomikas glābēja» amatā varētu tikt iecelts bijušais Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins.
Informācijas avoti gan pauž viedokli, ka Kremļa elitei neesot nopietna nolūka kaut ko patiešām uzlabot, jo esošais saspīlējums ar Rietumiem ļauj varas elitei pastiprināt aicinājumus palielināt Krievijas pašpietiekamību, kas ļauj vēl vairāk palielināt valsts ietekmi valsts uzņēmumos un ekonomikā kopumā.
Savukārt Kudrins pieturas pie viedokļa, ka konfliktu ar Rietumiem nepieciešams mazināt, tā vietā koncentrējoties uz Krievijas ekonomikas attīstības veicināšanu, ņemot vērā, ka Rietumu sankcijas Krievijai ir negatīvi ietekmējušas Krievijas lielāko banku un uzņēmumu piekļuvi finansējumam un tehnoloģijām, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts ekonomiku kopumā.
«Uzdevums tagad ir mazināt tehnoloģisko atpalicību no Rietumiem, nedraudzīgu ārvalstu spēku «aplenkuma» apstākļos,» norāda politikas konsultants Jevgeņijs Minčenko, kurš strādā arī ar Kremli. Viņš gan pauž viedokli, ka iecerētā ekonomikas modernizācija būšot autoritāra.
Kā ziņoja LETA, Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien stājās amatā uz vēl vienu sešu gadu amata termiņu.
pēc Putina inaugurācijas uz jauno amata termiņu pirmdien atkāpās Dmitrija Medvedeva vadītā valdība, tomēr Putins ierosināja Valsts domei atkārtoti apstiprināt Medvedevu premjerministra amatā.
Plānots, ka šo jautājumu Valsts dome izskatīs otrdien.
«Pat ja Kudrins pievienosies valdībai, viņš nespēs paveikt daudz, ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju,» uzskata Maskavas Kārnegī centra analītiķis Andrejs Koļesņikovs.
Kā raksta «Bloomberg», Kudrina pozīcijas valdībā būtiski samazinātu arī Putina plāns iecelt par valdības pirmo vicepremjeru viņa padomdevēju ekonomikas jautājumos Andreju Belousovu. Par šādu Putina nodomu pavēstījušas vairākas Krievijas valdības amatpersonas.
Belousovs atbalsta spēcīgu valsts lomu ekonomikā. Viņš vicepremjera amatā varētu nomainīt Igoru Šuvalovu, kurš iestājas par mazāku valsts līdzdalību ekonomikā. Šuvalovam arī esot ciešas saites ar vairākiem nozīmīgākajiem Krievijas uzņēmējiem.
Neskatoties uz to, ka naftas cenas pasaules tirgū pēdējo divu gadu laikā ir dubultojušās, Krievijai nav izdevies atjaunot noturīgu valsts ekonomikas izaugsmi.
Lēnais ekonomikas pieaugums apgrūtina Putina plānus padarīt Krieviju par vienu no pasaules ekonomikas lielvarām, tajā pašā laikā apgrūtinot arī centienus vēl vairāk stiprināt Krievijas militāro varenību.
Drīz pēc kārtējās inaugurācijas Putins varētu oficiāli paziņot par galvenajiem mērķiem ekonomikā nākamo sešu gadu periodam.
Sagaidāms, ka Kremlis varētu paziņot par ievērojamu finansējuma pieaugumu veselības aprūpei, izglītībai un infrastruktūrai – nozarēm, kas ilgstoši tikušas atstātas novārtā.
Situāciju pārzinoši avoti gan izsakās: lai nodrošinātu finansējumu šīm nozarēm, kaut kad vēlāk tiks paziņots arī par dažādiem sāpīgiem soļiem, tostarp nodokļu pieaugumu un pensionēšanās vecuma pieaugumu.
«Putina jaunajā termiņā nekas būtiski nemainīsies, jo politiskā situācija saglabāsies nemainīga. Valdība būs galvenais finansējuma avots un attīstības veicinātājs,» norāda Andrejs Koļesņikovs.
Lai arī Kremlis vēlas nepieļaut turpmāku ģeopolitiskā saspīlējuma palielināšanos, tajā pašā laikā Putins nav gatavs mīkstināt savu līdzšinējo nostāju, izsakās Kremļa un valdības amatpersonas.
«Maskavai nav intereses turpmākā situācijas eskalēšanā attiecībās ar Rietumiem, tomēr Maskava arī nav gatava darīt kaut ko, kas izskatītos pēc vienpusējas piekāpšanās,» norāda Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.
Kā ziņoja LETA, Putins pirmo reizi prezidenta amatā nokļuva pēc tam, kad no valsts galvas amata daudziem par pārsteigumu 1999.gada Vecgada vakarā atkāpās Boriss Jeļcins.
Amatā Putins pirmo reizi tika ievēlēts 2000.gadā, bet otrā termiņa beigās 2008.gadā viņš varu nodeva savam sabiedrotajam Medvedevam. Pats Putins tad ieņēma premjera amatu. Tiesa gan, maz kurš šaubījās par to, kam patiesībā pieder vara Kremlī.
2012.gadā, kad prezidenta amata termiņš bija pagarināts no četriem līdz sešiem gadiem, Putins atgriezās prezidenta krēslā.
Putina atbalstītāji sava līderu nopelnu sarakstā min gan Krievijas militāro intervenci Sīrijā, gan iebrukumu Ukrainā un okupētās Krimas pussalas aneksiju, uzskatot, ka rietumvalstu sankcijas, kas pret Krieviju tika vērstas, reaģējot uz agresiju pret Ukrainu, bijusi cena, ko vērts maksāt par «valsts piecelšanos no ceļiem».
