Izvēlētais kandidāts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka krēslam ir lūdzis papildu laiku, lai izlemtu, vai ir gatavs ieņemt šo amatu, pirmdien preses konferencē paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Kontroles dienestam mainīsies vadītājs, bet kandidāta vārdu vēl neatklāj
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Papildināta visa ziņa
Ģenerālprokurors norādīja, ka izvēlētā personu nav saistīta ar Kontroles dienestu, bet ar jurisprudenci. Tāpat viņš uzsvēra, ka papildu laika lūgšana nenozīmē atteikšanos no kandidatūras, bet gan atbildības izrādīšanu un pārdomātu lēmumu pieņemšanu. «Ja ir šaubas, labāk tās izvērtēt sākumā, nevis uzņemties amatu un tad atkāpties,» pauda ģenerālprokurors.
Kalnmeiers stāstīja, ka lūgumu pēc papildu laika saņēma 2.maijā, taču šis laiks, visticamākais, nepārsniegs divas nedēļas.
Komentējot savu izvēlēto kandidātu ģenerālprokurors norādīja, ka persona piedāvāja nākotnes vīziju un redzējumu, kā arī attīstības perspektīvu. Tāpat viņš uzsvēra, ka no jaunā vadītāja sagaida prasmi saliedēt kolektīvu, kā arī meklēt jaunus risinājumus darba uzlabošanai.
Ģenerālprokurors arī uzsvēra, ka gadījumā, ja kandidāts atteiks savu kandidatūru būs nepieciešama jauna komisija un jauna atlase, jo starpība starp kandidātiem bijusi būtiska.
Viņš norādīja, ka konkursā no prokuratūras neviena persona nepieteicās. «Jāņem vērā, ka aizejot no darba prokuratūrā un policijā, persona zaudē tiesības uz izdienas pensiju un tas ir būtiski bremzējošs apstāklis, lai pieņemtu lēmumu par dalību šādos konkursos,» sacīja Kalnmeiers un piebilda, ka līdzīga situācija bija brīdī, kad tika meklēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienesta (KNAB) vadītājs, jo toreiz pirmajā kārtā netika atrasts piemērots kandidāts, kas kalpoja par iemeslu, lai veiktu izmaiņas likumā un darbu KNAB uzskatītu par izdienas turpinājumu.
Lai gan ģenerālprokurors uzsvēra, ka viņam nav iespējas šādu lēmumu ietekmēt, jo tas ir likumdevēju rokās. «Tomēr, ja valsts interesēs ir atrast spēcīgu vadītāju, tad kāpēc arī šādos gadījumos netiktu veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, jo cilvēks, kurš nostrādājis 15 vai 18 gadus neies prom no sava amata, tādējādi zaudējot savu uzkrāto kapitālu,» sacīja Kalnmeiers.
Viņaprāt ir aktuāls jautājums par Kontroles dienesta pārraudzības iestādi, jo Kontroles dienests, kas ir izpildvaras iestāde, atrodas Ģenerālprokuratūras pārraudzībā, kas ir tiesu varai piederoša iestāde. Ģenerālprokurors uzsvēra, ka šādā veidā tiek izjaukta varu sadalījuma struktūra un tas neatbilst Satversmei, viņš piebilda, ka pie šī jautājuma risināšanas tiks strādāts nākotnē.
Jau vēstīts, ka ģenerālprokurors pagājušajā nedēļā žurnālistiem paziņoja, ka viņam vēl jātiekas ar atsevišķiem amata pretendentiem, bet ne visiem četriem, kurus viņam ieteikusi Valsts kanceleja.
Iepriekš Kalnmeiers aģentūrai LETA sacīja, ka visi kandidāti uz dienesta vadītāja amatu strādā vai ir saistīti ar tieslietu jomu. Viņš atklāja, ka plāno iepazīties ar tiem diviem kandidātiem, kuriem bija lielākais punktu skaits.
Pretendentu vārdi netiek atklāti, taču publiski zināms, ka viens no viņiem bija esošais Kontroles dienesta vadītājs Viesturs Burkāns. Viņš šajā amatā ir kopš 1998.gada un viņa pilnvaru termiņš beidzas šā gada 31.maijā.
LTV, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka divi galvenie favorīti konkursā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja amatu ir Burkāns un zvērināta advokāte, Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve Ilze Znotiņa.