LPSR laika pretpadomju kustības līderi centies savervēt VDK darbinieks Indriksons

Guntis Indriksons

FOTO: Evija Trifanova / LETA

20. gadsimta 70. un 80. gados Padomju Latvijā čeka klusu un nemanāmi izvērsa cīņu pret neskaitāmām pagrīdnieku šūniņām, kuras centās pulcēt biedrus, lai pretotos padomju režīmam. Kā izpētījis Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs, caurskatot lietas, kas atrodamas VDK datu bāzē DELTA, bijuši gadi, kad likvidētas pat 12 šādas pagrīdes organizācijas, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».

Par šīm lietām čeka nerunāja publiski, lai nekārdinātu citus aktīvistus, kuri gribētu cīnīties par brīvu Latviju. VDK aģenti ar saviem slepenajiem palīgiem darbu paveica bez lieka trokšņa. Ar nemiera cēlājiem tika veikts profilaktisks darbs.

Par skrejlapu izplatīšanu, Latvijas laika dziesmu dziedāšanu, lozungu rakstīšanas uz māju sienām vai nepiedienīgiem jokiem informēja šo cilvēku darba vietas vai augstskolas. Dažus šādā veidā nomierināja. Citus par sodu no mācību iestādēm vai amatiem izmeta.

Viena no organizācijām, kas centās sapulcināt patriotiskus studentus, veidojās Rīgā. Tās nosaukums «Zīles». Šobrīd zināms, ka tās darbību čeka apturēja, panākot, ka viens no jauniešiem nodod savus biedrus.


Pagrīdes organizāciju ar nosaukumu «Zīles» 70-to gadu beigās centās izveidot vairāki studenti Rīgā. Viņi gribēja sapulcināt jauniešus, kuri atbalsta veselīgu dzīvesveidu un būtu gatavi būvēt savas karjeras, lai padomju režīmu grautu no iekšienes. Viens tās no līderiem bija Dzintars Kļava.

Kļava ar domu biedriem vāca un analizēja tikai augstskolu mācībspēkiem pieejamos pusslepenos statistikas datus. Tas ļāva pierādīt, ka PSRS plānveida ekonomika tuvojas sabrukumam. Tika rīkotas slepenas sanāksmes dzīvokļos, kopīgi pārgājieni un ekskursijas, kuru laikā «Zīles» biedri apmainījās ar izpētītajiem materiāliem. Katrs analizējis savu tematu - demogrāfiju, vēsturi, tautsaimniecību.

Kustībā bijuši 13 biedri un vēl daži desmiti atbalstītāju. Tomēr grupas darbību jau pēc gada apturēja čeka.

Čekā pratināti kopumā 30 grupas biedri un atbalstītāji. Dzintars Kļava tur pavadījis divas dienas. Pēc tam uz pāraudzināšanas pārrunām uz VDK saukts vismaz divas reizes gadā. Pēc čekistu uzdotajiem jautājumiem radušās aizdomas, ka kāds no kustības iekšienes kļuvis par ziņotāju. Drīz vien izskaitļojis, ka tas bijis bērnības draugs Normunds Lakučs. Par to izstāstījis savam tā laika paziņam vēlākajam politiķim Guntaram Krastam.

To, vai cilvēks ir sadarbojies ar čeku, jāpierāda tiesā. Tam jābūt neapgāžamiem pierādījumiem. Kopš 94. gada tiesās skatītas ap 300 šādu lietu. Pierādīt sadarbību izdevies tikai 12 gadījumos. Starp tiem ir arī par agrāko partijas «Tēvzemei un brīvībai» pelēko kardinālu un finansētāju sauktais uzņēmējs Dzintara Kļavas bērnības draugs Normunds Lakučs.

Tiesāšanās ilga 5 gadus. Vispirms 2001.gadā Jūrmalas tiesa nosprieda, ka Lakuča sadarbību ar VDK pierādīt nevar. Tomēr prokuratūra uzskatīja, ka pierādījumu pietiek un lietu pārsūdzēja. 2006.gadā Rīgas apgabaltiesa atzina, ka Lakučs ir sadarbojies ar VDK. Lakučs centās lietu likt pārskatīt Augstākajā tiesā, bet tā apgabaltiesas lemto atstāja spēka.

«Nekā personīga» žurnālisti vairākkārt ir centušies izprasīt šos tiesas materiālus. Bet katru reizi saņēmuši atteikumu.

Kā izriet no dažām rindkopām, kas ir publicētas 2006.gada Augstākās tiesas nolēmumā, Lakučs no 1981. līdz 1990.gadam bijis VDK aģentūras uzskaitē aģenta kategorijā ar segvārdu «Nikolajs Pētersons». Viņš esot regulāri sniedzis VDK interesējošu informāciju par citām personām un bijis VDK informators. Kļavas grupējuma lietas pēdējais izmeklētājs bijis tagadejais uzņēmējs un futbola dzīves pārraugs Guntis Indriksons.

Pats Indriksons, lai gan atceras Kļavu, noliedz, ka būtu mēģinājis to savervēt. «Es domāju, ka šobrīd katram ir izdevīgi būt par lielu varoni un teikt, ka viņu gribēja, viņi vēlējās, bet viņi nedabūja», atbildot uz «Nekā personīga» jautājumu, apgalvo Indriksons.


Puča laikā 1991.gadā Dzintars Kļava pievienojās Jura Vectirāna vadītajam drošības dienestam. Vēlāk strādājis robežsardzē. Grupējuma «Zīles» lietas izmeklētājs Guntis Indriksons un Normunds Lakučs kļuva par uzņēmējiem. Lakučs vairākus gadus ieņēma ietekmīgus amatus. Tajā skaitā Privatizācijas aģentūrā. Bijis tēvzemieša ekspremjera Guntara Krasta biznesa partneris. Starp citu Krasts arī bijis viens no pretošanās grupas «Zīles» atbalstītājiem.

Pats Dzintars Kļava raidījumam atzīst: «Es esmu iekšēji lepns par to, ka es biju un darīju. protams, ir bijušas kļūdas, kuru dēļ kādiem esmu radījis problēmas un negribētas sāpes. Jo viss neizgāja gludi. Ja godīgi - es nenožēloju, ka darbojos, savu esmu darījis un dzīvi dzīvojis. Bija smagi. Bija problēmas. Bet esmu daļa no šīs zemes. Man bija jādzīvo un jādara viss, lai nostāvētu uz kājām, lai šo zemi padarītu labāku.»

Uz augšu