Diendusas var likt mums atcerēties lietas, kas nekad nav notikušas

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Mūsu atmiņa nav ideāla. Mēs atceramies vienus notikumus, bet aizmirstam citus – kā tādi salauzti videomagnetofoni. Reizēm mēs pat atceramies lietas, kas nekad nav notikušas. Šo fenomenu zinātnieki dēvē par «nepatiesajām atmiņām», tāpēc bieži vien tiesā liecinieku liecības var būt maldinošas. Tomēr no kurienes rodas šīs nepatiesās atmiņas?

Jau iepriekšējos pētījumos zinātnieki izvirzīja teoriju, ka liela loma šo atmiņu veidošanās procesā ir miegam, bet jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Neuropsychologia», zinātnieki pievērsās īpašam un šauram aspektam – tā saucamajiem miega uzplaiksnījumiem, kas iespaido cilvēka atmiņas.

Pētījums (Angļu val.)

Miega uzplaiksnījumi ir ātras un īsas smadzeņu aktivitātes palielināšanās miega laikā. Tie parasti veidojas otrajā miega fāzē, kad sirds ritms un acu kustības ievērojami palēninās.

Lai izpētītu, kā šie uzplaiksnījumi ietekmē nepatieso atmiņu veidošanos, pētniekiem bija nepieciešami 32 labi atpūtušies universitātes studenti, kas nebija lietojuši kofeīnu. Visiem eksperimenta dalībniekiem tika parādīti vairāki vārdi, kas visi bija saistīti ar vienu tēmu. Pēc tam studenti tika pievienoti īpašai ierīcei, kas ataino to smadzeņu aktivitāti miega laikā. Vēlāk dalībnieki tika sagrupēti divās grupās: diendusas grupā un nomoda grupā. Diendusas grupas dalībnieki tika ievietoti īpašā istabā, kurā bija gulta un aptumšoti logi, savukārt otras grupas dalībniekiem bija jāskatās dokumentālā filma par dabu vai Mistera Bīna multfilma. Ierīce tikmēr atainoja visu dalībnieku smadzeņu aktivitāti.

Pēc tam visiem dalībniekiem vēlreiz tika parādīti minētie vārdi un jautāts, vai tie ir iepriekš tos jau redzējuši. Daži no vārdiem bija no iepriekš izmantotajiem, bet citi bija jauni. Turklāt pētnieki izmantoja arī tādus vārdus, kas bija saistīti ar tēmu, bet iepriekš dalībniekiem nebija rādīti.

Rezultātā atklājās, ka tie studenti, kuri snauda, biežāk uzķērās uz šiem «viltīgajiem» vārdiem, sakot, ka tos pirms tam ir redzējuši. Zinātnieki secināja, ka tā rodas nepatiesās atmiņas.

Ņemot vērā, ka pētījums bija salīdzinoši mazs, noteiktus secinājumus gan vēl nevar izdarīt, tomēr pirmais solis nepatieso atmiņu veidošanās procesā ir sperts.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu