Pateicoties zobu bakstāmā kociņa izgudrošanai, rūpes par mutes higiēnu pēc maltītes daudziem ir kļuvušas par rituālu. Zināms, ka ar adatveidīgo koka nūjiņu iespējams izķeksēt pašās tālākajās zobu šķirbās iesprūdušas ēdiena paliekas. Tomēr vai visi zina, kam jāpateicas par šo ģeniālo izgudrojumu?
Kā rakstīts izdevumā «Thought Co», zobu bakstāmie ir viens no nedaudziem izgudrojumiem, kas radās vēl pirms modernā cilvēka, un tiek lietoti joprojām. Seno cilvēku galvaskausu fosilijas pierāda, ka jau neandertālieši lietoja zobu bakstāmos. Arheologi arī ir noskaidrojuši, ka šādu rīku plaši izmantojuši arī Austrālijas aborigēni, Amerikas kontinenta pirmiedzīvotāji un senie ēģiptieši.
Zobu bakstāmie, tiesa, nav vienmēr bijuši masu produkts, ko par velti var saņemt katrā kafejnīcā. Piemēram, karalienei Elizabetei reiz tika uzdāvināti seši zelta zobu bakstāmie, ar kuriem viņa ļoti lepojās.
Visā zobu bakstāmo vēsturē tie ir tikuši izgatavoti no visdažādākajiem materiāliem. Senie romieši tos darināja no putnu spalvu kātiņiem, Amerikas pamatiedzīvotāji tos drāza no briežu kauliem, savukārt eskimosi izmantoja valzirgu ūsas.
Sākotnēji koks netika uzskatīts par labu materiālu, no kā darināt zobu bakstāmo, jo tas ātri nodila, saskaroties ar mitrumu, kā arī mēdza ātri šķelties. Tomēr vēlāk, kad sāka uzplaukt zobu bakstāmo industrija, tika piemeklēti īpaši koki, kas savu funkciju pildīja lieliski.
Zobu bakstāmo masveida ražošanu iespējamu padarīja amerikāņu izgudrotājs Čārlzs Forsters (Charles Forster), kurš, iedvesmojoties no Bendžamina Franklina apavu izgatavošanas mašīnas, radīja ierīci, kas ļāva dienā saražot miljoniem zobu bakstāmo, paverot tālāku ceļu rīkiem, bez kuriem mēs nevarētu iedomāties savu dzīvi mūsdienās.