Sāktas divas administratīvās lietas par incidentu protestā pret mācībām latviski

Protests pret pāreju uz latviešu valodu skolās

FOTO: Zane Bitere/LETA

Valsts policijā (VP) sāktas divas administratīvās lietas par incidentu 1.maija protesta akcijā pret Saeimā pieņemto regulējumu par pakāpenisko pāreju uz mācībām latviski vidusskolās, pastāstīja VP preses pārstāve Elīna Sprudzāne.

Pievienota 3. - 5. rindkopa

Uz pasākumu ieradās arī kāds aktīvists ar plakātu, kas vēstīja «Nezināt tās valsts valodu, kurā dzīvo, var ciemiņš, idiots vai okupants, kurš uzspiež savu valodu». Protesta akcijas dalībnieki vīrieti sāka grūstīt un izrāva no rokām plakātu. Pēc tam iejaucās policija.

VP ir saņemti divi iesniegumi - viens no pasākuma organizatoriem par pasākuma traucēšanu un viens no personas par plakāta bojāšanu. Abos gadījumos ir sākta administratīvā lietvedība.

Tikmēr nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka policijas darbinieki faktiski neesot reaģējuši uz gājiena dalībnieku vārdiskiem un fiziskiem uzbrukumiem diviem protestētājiem, kuri gājiena laikā ar plakātu miermīlīgi pauduši neapmierinātību pret gājienu, aģentūru LETA informēja VL-TB/LNNK pārstāve Dace Kalniņa.

Dzintars vēstulē iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (V) un Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim lūdz skaidrojumu par policijas darbinieku, viņaprāt, «neizprotamo rīcību» protesta akcijas laikā.

«Gājiena dalībnieki agresīvi vērsās pret miermīlīgajiem protestētājiem, saplēšot viņu turēto plakātu. Turklāt policija ne tikai neaizturēja agresīvos gājiena dalībniekus par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem un tīšu svešas mantas bojāšanu, neskatoties uz cietušo skaidrām norādēm, bet lika no notikuma vietas doties prom abiem vīriešiem, pret kuriem šie uzbrukumi tika vērsti,» pauž nacionālās apvienības frakcijas vadītājs. Politiskā spēka līderis norāda, ka notikušais ir redzams sociālajā tīklā «Facebook» publicētajā video.

Jau ziņots, ka pēc policijas aplēsēm protesta gājienā un pasākumā Esplanādē piedalījās ap 5000 cilvēkiem.

Saeima martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Uz augšu