Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad kopumā būs mazāks, nekā pirmajā ceturksnī uzrādītais kāpums, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot trešdien publiskotos Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus.
Analītiķi: IKP pieaugums šogad kopumā nepārsniegs 1. ceturkšņa kāpumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Swedbank» vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka 2018.gada sākumā Latvijas ekonomika ir turpinājusi strauji augt. Tostarp fantastiski strauji ir augusi būvniecība (+35%), bet citos sektoros, piemēram, mazumtirdzniecībā (+5%) un rūpniecībā (+3%), lai gan izaugsme ir kļuvusi mērenāka, tā joprojām ir ļoti laba.
«Straujais kāpums būvniecībā ir pārspējis iepriekšējā gada sniegumu un liecina par spēju investīciju kāpumu. To veicina gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošana, gan augstā jaudu noslodze, gan arī dažādu iepirkumu centru/veikalu un biroju būvniecība. Izskatās, ka šā gada sākumā ļoti straujais pieaugums būvniecībā ir vairāk nekā kompensējis nerezidentu segmenta banku biznesa sarukumu. Pie tam, pēdējais, kā jau gaidīts, nav atstājis negatīvu ietekmi uz vietējo ekonomiku. Nerezidentu noguldījumu krituma ietekmē, visdrīzāk, turpināja sarukt finanšu sektora pievienotā vērtība un tas kopā ar dzelzceļa kravu plūsmu kritumu, visticamāk, bija atbildīgs arī par vājo pakalpojumu eksporta sniegumu. Savukārt preču eksportā gads iesākās jaudīgi, un tas atspoguļojās arī apstrādes rūpniecības ražošanas apmēru kāpumā (+6% janvārī un februārī), kas gan nedaudz palēninājās, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Minimālās algas kāpums un iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazināšana/atvieglojumu paaugstināšana veicināja vidējās algas kāpumu, kas pozitīvi ietekmēja mazumtirdzniecību un, visdrīzāk, arī patēriņu kopumā,» pauda Buceniece.
Viņa prognozēja, ka arī nākamajos ceturkšņos vietējā ekonomika būs gana spēcīga, lai tiktu galā ar nerezidentu segmenta banku biznesa sarukumu.
Tāpat Buceniece atzīmēja, ka «Swedbank» šobrīd sagaida Latvijas IKP pieaugumu 2018.gadā 3% apmērā, bet, ņemot vērā spēcīgo gada sākumu, 3% ir ļoti piesardzīga prognoze. «Pašlaik to [IKP pieauguma prognozi] saglabājam - nerezidentu noguldījumu mazināšanās turpināsies, importam būtu jāaug straujāk nekā gada sākumā, ņemot vērā būvniecības un investīciju aktivitātes pieaugumu, izaugsmes temps kļūs lēnāks galvenajos eksporta tirgos, kam kopumā Latvijas IKP izaugsmes temps turpmākajos ceturkšņos būtu jāpalēnina,» viņa skaidroja.
«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka gada pirmajos mēnešos rūpniecības veikums bija labs (+3%), kamēr eksporta pieaugums pārsteidza, gada pirmajos divos mēnešos uzrādot kāpumu par 15%. Arī tirdzniecība «gāja no rokas», par ko liecina kāpums mazumtirdzniecībā par 5%. Tāpat nav šaubu par notiekošo būvniecībā, kur iesācies izteikts buma periods, uzrādot izaugsmi par 35%. Arī pārējos pakalpojumu sektoros sagaidāms veselīgs kāpums.
«Turpmāko ceturkšņu veikumu ietekmēs globālie procesi, jo īpaši eirozonā. Janvārī ekonomikas noskaņojums sasniedza augstāko līmeni pēckrīzes periodā. Kaut vēlāk mazinājās, tas joprojām ir pietiekami augsts. Līdzīga virzība vērojama OECD ekonomikas izaugsmes norādes indeksam, kas, kaut arī krities, norāda uz stabilu izaugsmi šogad. Līdz ar to ārējie apstākļi solās būt labvēlīgi, kaut ģeopolitiskie un tirdzniecības karu riski saglabājas. Iekšzemē, pateicoties situācijai darba tirgū, algu kāpumam, valdīs labvēlīga augsne tālākam patēriņa pieaugumam. Neliela aktivitāte ir sagaidāma nekustamā īpašuma nozarē. Pozitīvo ainu bojā kritums ostu (-18,2%) un dzelzceļa (-15,4%) kravu apgrozījumā. Sagaidāms, ka apgrozījuma kritums šogad turpināsies. Aktivitātes kritums turpinās dominēt finanšu nozarē, kur iespējami arī krasi negatīvi pavērsieni. Turklāt jau aizgājušo notikumu lielākā ietekme sāks izpausties turpmākajos periodos,» atzīmēja Gašpuitis.
Viņš piebilda, ka pērn, Latvijas ekonomikai uzrādot pieaugumu par 4,5%, tā sasniedza izaugsmes augstāko punktu un, sagaidāms, ka pieauguma temps pakāpeniski palēnināsies. Ņemot vērā globālo ciklu un izteikti negatīvās tendences atsevišķos sektoros, «SEB bankas» šā gada izaugsmes prognoze Latvijas ekonomikai ir 3,7%.
Savukārt «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka šā gada sākumā Latvijas ekonomika saglabājusi pērn uzņemto straujo izaugsmes tempu. «Iespējams, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk kā pirmajā ceturksnī, taču, visdrīzāk, vismaz par 4%,» viņš teica.
Strautiņš norādīja, ka nedaudz vājāks par gaidīto šogad pirmajā ceturksnī bija pievienotās vērtības kāpums rūpniecībā (3%). Arī turpmākajos ceturkšņos varētu būt diezgan līdzīgs pieauguma temps, par spīti būtiski ātrākai apstrādes rūpniecības attīstībai, jo enerģētikā šogad gaidāms apmēru sarukums, kas būs kā atbalss pērnā gada laimes plūdiem. Savukārt būvniecībā turpmākajos ceturkšņos izaugsme gaidāma lēnāka, taču joprojām ļoti spēcīga.
«Laika apstākļu dēļ celtniecības apmēri pirmajā ceturksnī vienmēr ir apmēram puse no pārējo ceturkšņu vidējā, tāpēc nozares ietekme uz ekonomiku kopumā būs ļoti spēcīga pat pie mērenāka apmēru kāpuma gada laikā. Priekšstatu par ekonomikā notiekošo var gūt, gan skatoties datora ekrānā, gan braukājot pa pilsētu un uzmanīgi vērojot notiekošo. Latvijas ekonomikai salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm vairākus gadus izmisīgi pietrūka jaunu biroju celtniecība - gan šī procesa tūlītējās ekonomiskās ietekmes dēļ, gan tāpēc, ka palaistas garām iespējas augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksportā. Diemžēl pirmajā ceturksnī apstājās «New Hanza City» būvniecība. Taču strauji slejas augšup «Business Garden» ēku sienas pie tirdzniecības centra «Spice«. Pēdējās nedēļas laikā ir sākti pirmie darbi vērienīgajā biroja ēku kompleksā «The Capital City» pie Dienvidu tilta,» sacīja Strautiņš.
Vienlaikus viņš arī minēja - nav nekādu šaubu par to, ka, sarūkot eksportam, pievienotā vērtība ir samazinājusies finanšu pakalpojumu nozarē. Arī šogad kopumā šajā nozarē, visdrīzāk, gaidāms padsmitos procentu mērāms kritums. Pirmā ceturkšņa IKP dati arī liek pieņemt, ka pievienotās vērtības izmaiņas transportā varētu būt ap nulli. «Pērn šī nozare demonstrēja apbrīnojamu noturību tranzītbiznesa nozares sarežģījumu priekšā, pieaugot par 7%. Mazāks, taču joprojām pozitīvs kāpums šajā nozarē, visdrīzāk, būs arī šogad. Tam, ko varētu saukt par «tradicionālo» tranzītu jeb izejvielu pārvadāšanu no austrumiem uz rietumiem vairs nav tādas lomas ekonomikā, kā kādreiz. Tranzīts vairs nav dominējošs pat transporta pakalpojumu eksportā, nerunājot par nozari kopumā. Aviācijas un autopārvadājumu eksports pērn bija 1,311 miljardi eiro, kamēr ostu un dzelzceļa pārvadājumu eksports - 711 miljoni eiro. Šogad šī attiecība jau būs vairāk nekā divkārša,» klāstīja Strautiņš.
Tāpat viņš norādīja, ka mazumtirdzniecība un citas patēriņa nozares šogad kopumā augs līdzīgā tempā kā pirmajā ceturksnī, pateicoties būtiskajam algu kāpumam.
«Valsts budžetā ieņēmumi pirmajā ceturksnī auguši straujāk par izdevumiem - tātad acumirklīgā fiskālās politikas ietekme ir bijusi drīzāk ekonomiku bremzējoša. Taču varam nešaubīties, ka gadam atvēlētais tiks iztērēts un budžeta politikas stimulējošā ietekme izpaudīsies laikā, kad tā noderēs finanšu pakalpojumu eksporta samazinājuma ietekmes līdzsvarošanai,» piebilda Strautiņš.
Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 4,3%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu. Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, Latvijas ekonomika minētajā laika periodā ir augusi par 5,2%.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada ceturto ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP pieaudzis par 1,7%.
Precizēti un izvērsti 2018.gada pirmā ceturkšņa IKP dati tiks publicēti 31.maijā.