LNSO noslēdz sezonu ar divām spožām zvaigznēm

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes/leta

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris 2017./2018. gada sezonu noslēdz 3. maijā ar koncertu, kas noritēs maestro Karela Marka Šišona vadībā un ar izcilo pianistu Vestardu Šimku pie klavierēm. Programmā Kloda Debisī «Fantāzija» klavierēm un orķestrim, Riharda Štrausa zīmētais «Dons Žuans» un apceri rosinošais darbs «Nāve un apskaidrība», kā arī Latvijas komponista Andra Dzenīša salīdzinoši nesen komponētais opuss «Langsam», kas maestro Šišona vadībā pirmatskaņots Zārbrikenē 2016. gada rudenī, bet Latvijā skanēs pirmo reizi. Koncerts «Šišona un Šimkus paralēles» notiks 3. maijā plkst. 19 Lielajā ģildē.

«Langsam»

Andris Dzenītis savu simfonisko miniatūru «Langsam» datē ar 2016. gadu un anotācijā saka: «Mana skaņdarba iedvesmas avots ir simfoniju lēnās daļas. Tieši lieldarbu lēnajās daļās skaņraži mēdz iet visdziļāk, runāt vispersoniskāk; viņi slēpušies un vēlējušies glābties no pasaules, vai tieši otrādi – paši savās ciešanās atraduši skaistumu un cerību. Te ir arī tīra un nevainīga mīlestība, te ir kosmisks miers un trauslums. Mans Langsam nevienu necitē, tas ir veltījums visiem komponistiem, viņu visdziļākajiem un no šīs pasaules attālinātākajiem dvēseles stāvokļiem, kad viņi komponējuši savus langsam. Šī ir mana lēnā daļa. Šis ir mans tālais dvēseles stāvoklis, bet klausītājam – intīma, pakāpeniski varenībā krāšņi pieaugoša mūzikas ainava, kurā nozīmīga vieta ierādīta instrumentu solobalsīm. Mūzika, kas pakāpeniski ved gaismas virzienā. Gaisma mums visiem ļoti nepieciešama. Tā nekad nebeigsies!

Skaņdarba «Langsam» pasūtinātājs ir Vācijas Radio Zārbrikenes-Kaizerslauternes filharmoniskais orķestris, un darbs veltīts manam draugam mūzikā Karelam Markam Šišonam.»

Riharda Štrausa mūzika un Debisī «Fantāzija»

Viens no pirmajiem opusiem, kas pievērš sabiedrības uzmanību jaunā Riharda Štrausa mūzikai, ir simfoniskā poēma «Dons Žuans», sacerēta 24 gadu vecumā. Komponists iedvesmai ņēmis 19. gadsimta pirmās puses austriešu rakstnieka Nikolausa Lēnava nepabeigto dzejā rakstīto dramatisko darbu «Dons Žuans» – refleksiju, kas vijas ap slavenā dona mīlas gaitām drīzāk rezignētā, nekā aktīvā skaņkārtā.

Simfonisko poēmu «Nāve un apskaidrība» Rihards Štrauss komponēja 25 gadu vecumā. Absolūti abstrahējoties no jebkādiem konkrētiem dzīvesstāstiem, viņam labpatika komponēt vīziju par nāves gultā gulošu mākslinieku, kurš pirms aiziešanas atskatās uz dažādiem savas dzīves posmiem, izcīna pēdējo cīņu, gūst apskaidrību un pārveidojas (šajā ziņā zīmīgs ir simfoniskās poēmas angliskajā nosaukumā lietotais jēdziens transfiguration, kas lietots kā ekvivalents oriģinālnosaukuma jēdzienam Verklärung jeb apskaidrība).

Kloda Debisī «Fantāzija» ir mūzika (nevis koncerts) klavierēm un orķestrim, ko komponējis vēl ne 30 gadu vecumu nesasniedzis jauneklis, ko šogad pieminam nāves 100. gadskārtā. Kad mēģinājumu laika trūkuma dēļ tika atcelts opusa pirmatskaņojums, Debisī aizliedza viņa dzīves laikā «Fantāziju» atskaņot.

Vestards Šimkus

Vestards Šimkus ir vairāku nozīmīgu starptautisku konkursu uzvarētājs, prestižu balvu ieguvējs, aktīvi koncertējošs pianists un aizvien aizrautīgāks komponists. Latvijas Lielās mūzikas balvas 2002 un 2009 laureāts.

Pianists ieskaņojis astoņus soloalbumus. Skaņu ierakstu namā ARS Produktion nāca klajā Bēthovenam veltīts tvarts un Vāgneram veltīts tvarts. Vestards citstarp ierakstījis arī Pētera Vaska «Gadalaiku» albumu («Latvijas Koncerti»), Rahmaņinova darbu CD (Artalinna), kas saņēma augstas uzslavas izdevumos Classica, Piano News un Pizzicato, un Solera klaviermūzikas disku (Naxos).

Vestards Šimkus ir divu klavierkoncertu, kamerdarbu un klaviermūzikas autors. Viņa mūziku izdod apgāds SCHOTT Music & Media. 2016. gada rudenī Vestards Šimkus saņēma «Lielo Kristapu» par mūziku Lailas Pakalniņas filmai «Ausma».

No 2010. līdz 2013. gadam Vestards Šimkus ar LNSO un Karelu Marku Šišonu ik sezonu veiksmīgi atskaņojis Bēthovena un Brāmsa klavierkoncertus.

Marks Šišons

Karels Marks Šišons ir starptautiski atzīts un pieprasīts, prasmīgs un temperamentīgs diriģents. Kopš 2012. gada jūnija – Britu impērijas ordeņa virsnieks. Kopš 2016. gada – Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda loceklis. Pasaules lielāko opernamu un koncertzāļu pastāvīgs viesis.

No 2011. gada Šišons bija Vācijas Radio Zārbrikenes-Kaizerslauternes simfoniskā orķestra galvenais diriģents. 2017. gada pavasarī viņš paziņoja, ka, solidarizējoties ar orķestra mūziķiem, atstāj šo posteni, jo spēji samazināts orķestra finansējums. Kopš 2017. gada Šišons ir Grankanārijas filharmoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

Latvijas publikai Karels Marks Šišons zināms visupirms kā ilggadējs LNSO skatuves partneris – viņš pirmoreiz diriģēja LNSO 2000. gadā, pēc tam bija regulārs un biežs viesis, savukārt no 2009. līdz 2012. gadam Šišons bija LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

Tradicionālajās «Pirmskoncerta sarunās» Lielās ģildes Minsteres zālē plkst. 18.18 Orests Silabriedis sarunāsies ar komponistu Andri Dzenīti.

Sekojot daudzu citu nozīmīgu Eiropas kultūras institūciju praksei, jau vairākas sezonas LNSO dāvā iespēju jauniešiem un studentiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, stundu pirms LNSO vakara koncertiem iegādāties neizpirktās biļetes par īpaši draudzīgu cenu – viena biļete maksās 5 EUR.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu