Sociālo tīklu izmantošana sociālo zinību stundās palīdzētu atpazīt viltus ziņas, taču šādu rīku izmantošana nav bieža prakse skolās, secināts pētījumā par digitālo mācību līdzekļu pieejamību un izmantošanu vispārējās izglītības mācību satura nodrošināšanā.
Vēl pavisam nesen Kultūras ministrijas (KM) iniciētais, finansētais un plašākai sabiedrībai prezentētais bērnu un pusaudžu (9 – 16 gadi) medijpratības pētījums atklāja, ka bērni un pusaudži Latvijā vairākas medijpratībai nepieciešamās prasmes šobrīd lielākoties apgūst pašmācības ceļā.
Tāpat noskaidrots, ka bērni salīdzinoši lielāku atbalstu šo prasmju celšanā gaida un saņem no vecākiem, savukārt pusaudži – no pedagogiem.
Vienlaikus pētījumā par digitālo mācību līdzekļu pieejamību un izmantošanu vispārējās izglītības mācību satura nodrošināšanā
secināts, ka sociālo rīku izmantošana nav bieža prakse,
Iegūtie dati ļauj secināt, ka biežāk tie tiek izmantoti brīvos brīžos, kad izdarīts viss nepieciešamais, kā arī radošai pašizpausmei un kultūras izpratnes veicināšanai.
No tā izriet, ka šie rīki netiek izmantoti,
lai sekmētu aktīvās mācīšanās procesus, ko var darīt, piemēram, sociālo zinību stundās, mācoties analizēt publisko informāciju, kas tiek izplatīta ar sociālo tīklu starpniecību, tādējādi mācoties atpazīt viltus ziņas, attīstot savu kritiskās domāšanas kompetenci, apgūstot mediju pratību.
Ņemot vērā, ka lielākajai daļai skolēnu ir personīgie konti kādā no sociālajiem tīkliem, šos rīkus būtu ieteicams iekļaut arī mācību procesā, lai tuvinātu mācību procesā apgūstamās zināšanas izglītojamajiem aktuālās vides realitātei, secināts pētījumā.
Interneta patēriņš bērnu un pusaudžu vidū ir augsts – 57% aptaujāto internetu kopumā ik dienu lieto ne mazāk kā 3 stundas – liela daļa šīs mērķgrupas internetā veikto aktivitāšu vērtējamas kā izklaide vai ir bezmērķīgas. 25% bērnu un 53% pusaudžu sērfo internetā, pavadot laiku bez noteikta nolūka, kamēr tikai kopumā 23% meklē mācībām vai skolai nepieciešamu informāciju, 5% lasa grāmatas internetā.
Kultūras ministrijas pētījuma rezultāti apliecina, ka gados jaunākajiem respondentiem ir vājākas medijpratības zināšanas un prasmes:
tikai 50% 9 līdz 12 gadu vecumu sasnieguši bērni uzskata, ka prot salīdzināt dažādas interneta vietnes un tīmekļvietnes, lai saprastu, vai informācija tajās ir patiesa,
tikai 51% šīs vecumgrupas pārstāvju ir pārliecināti, ka prot pārvaldīt personīgos privātuma nosacījumus internetā, un 67% domā, ka prot bloķēt ziņojumus no cilvēkiem, ar kuriem nevēlas sazināties.
Vecumgrupā no 13 līdz 16 gadiem attiecīgi tie ir 80%, 77% un 93% aptaujāto pusaudžu.
