Urāns ož pēc puvušām olām, un tas nav joks. Jaunā pētījumā noskaidrots, ka septītās planētas no Saules atmosfēra ir piesātināta ar sērūdeņradi.
Bez jokiem - Urāns patiešām briesmīgi smird
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Nature Astronomy», rakstīts, ka sērūdeņradis ir gāze, kas vislabāk zināma pēc tās nejaukās smakas. Uz Zemes šī gāze parasti izplūst no dziļām plaisām un vulkāniem, bet tagad astronomi noskaidrojuši, ka šī gāze ir plaši sastopama mākoņos virs Urāna.
Sērūdeņraža sastāvs uz Urāna ir citāds nekā uz Jupitera un Saturna, kuru atmosfērā dominē amonjaks, kas sastāv no slāpekļa un ūdeņraža, savukārt sērūdeņradis sastāv no ūdeņraža un sēra.
«Saules sistēmas veidošanās laikā balanss starp slāpekli un sēru bija atkarīgs no temperatūras un vietas, kādā veidojās attiecīgā planēta,» skaidroja pētījuma autors Lejs Flečers (Leigh Fletcher).
Zinātnieki tik ilgi nebija nonākuši pie vienota atzinuma par Urāna atmosfēras ķīmisko sastāvu tāpēc, ka nebija pietiekami jutīgu instrumentu, kas no Zemes spētu izmērīt gāzu sastāvu uz Urāna. Jaunajā pētījumā zinātnieku komanda izmantoja īpašu, 8,1 metru lielu teleskopu, kas sākotnēji bija paredzēts, lai meklētu melnos caurumus citās galaktikās.
Pateicoties šā instrumenta jutībai, pētniekiem izdevās gaismas spektrā novērot vājas līnijas, kas liecina par to, ka sērūdeņradis ir daļēji absorbējis Saules gaismu.
Šis atklājums palīdzēs pētniekiem labāk saprast, kā veidojies Urāns un tam kaimiņos esošais ledus gigants Neptūns.