Grenlandē notikušajās vēlēšanās uzvarējusi premjera partija

LETA/DPA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Christian Klindt Soelbeck / SCANPIX DENMARK

Grenlandē otrdien notikušajās vietējā parlamenta vēlēšanās uzvarējusi premjerministra Kima Kīlsena sociāldemokrātiskā partija «Siumut» («Uz priekšu!»).

«Siumut» ieguvusi 27,2% balsu, taču tas ir par 7,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2014.gadā. Sagaidāms, ka partijai tiks piedāvāts veidot valdību.

Otro vietu saglabājusi sociālistiskā partija «Inuit Ataqatigiit» (IA) («Tautas kopība»), saņemot 25,5%, kas ir par 7,6 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.

Abas partijas ietilpa aizejošajā valdībā, bet trešais koalīcijas partneris kreisi centriskā partija «Naleraq» vēlēšanās palika ceturtajā vietā.

Trešo vietu ieguvusi opozīcijā esošā sociāli liberālā Demokrātu partija, iegūstot 19,5% balsu, par 7,7 procentpunktiem uzlabojot iepriekšējo rezultātu.

Vietējā parlamentā ir 31 vieta. Pavisam parlamentā iekļuvušas septiņas partijas.

«Visas partijas parlamentā tiks uzaicinātas uz sarunām un tad skatīsimies, kurā virzienā pūš vējš,» partijas biedriem paziņoja Kīlsens.

No septiņām partijām, kas startēja vēlēšanās, sešas atbalsta neatkarību. Dažas no tām piedāvā neatkarību pasludināt jau 2021.gadā, kad aprit 300 gadi kopš Grenlandes pakļaušanas Dānijai, kamēr citas nepiedāvā konkrētus termiņus.

Starp abām vadošajām partijām pastāv domstarpības par to, kā izmantot bagātīgās Grenlandes izrakteņu iegulas. Īpaši ass ir jautājums par urāna ieguvi, pret kuru iestājas IA, kas vislielāko atbalstu bauda pilsētās dzīvojošo jauniešu vidū.

Šobrīd 90% no Grenlandes eksporta nodrošina zvejniecība, jo citu nozaru attīstību traucē vāji attīstītā infrastruktūra.

Autonomiju Grenlande ieguva 1979 gadā, bet 2009.gadā Dānijas parlaments pieņēma likumu, kas piešķīra Grenlandei pašpārvaldes tiesības, Kopenhāgenas kontrolē atstājot tikai kontroli pār monetāro politiku, ārlietām un aizsardzību.

Tomēr milzu sala, kuras lielāko daļu klāj ledus un kur mīt tikai 55 000 iedzīvotāju, ik gadu no Dānijas saņem 3,6 miljardus kronu (483 miljonus eiro) lielas subsīdijas.

Lai gan Dānijas konstitūcija ļauj saliniekiem lemt par pilnīgu neatkarību, kļūstot par neatkarīgu valsti, Grenlande zaudēs Kopenhāgenas subsīdijas, kuras šobrīd sastāda 60% no tās budžeta.

Tāpēc galvenais neatkarības atbalstītāju jautājums ir, kad no Dānijas atdalīties un ko darīt, lai izvairītos no straujas salas iegrimšanas nabadzībā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu