Pampāļos atrastajiem sarkanarmiešu kareivjiem bija sakropļoti ķermeņi

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Publicitātes foto/Leģenda

«Karavīri, ko ekshumējām, bija ar kaujās sadragātiem galvaskausiem, norautām kājām un rokām,» par Pampāļos atrastajiem 145 Sarkanās armijas kareivjiem saka pasaules karos kritušo karavīru meklēšanas vienības «Leģendas» pārstāvis Viktors Duks. Pēc organizācijas aplēsēm, zemē vēl atrodas vairāki desmiti tūkstošu neapzinātu Pirmajā un Otrajā pasaules karā kritušo.

Nesen Saldus novada Pampāļos ceļa rekonstrukcijas laikā atrastās 145 Sarkanās armijas kareivju mirstīgās atliekas nogādātas tā sauktajā kaulu depo - vietā, kur nonāk tas, kas palicis pāri no militāros konfliktos bojā gājušajiem karavīriem.

Ar Sarkanās armijas kareivju identifikāciju ir sarežģīti. Galvenais identifikācijas materiāls ir kara laika apbalvojums, kas ir numurēts.

Pie 145 karavīriem atrasti pieci numurēti kaujas apbalvojumi, kas, iespējams, ļaus noteikt piecu karavīru identitāti. Pirmais karavīrs, pateicoties atvērtajiem Krievijas Federācijas militārajiem arhīviem, jau noskaidrots.

Pampāļos atrastais apbedījums atšķīrās ar to, ka mirušie apbedīšanas bedrē bija samesti haotiski, krustu šķērsu, stāsta Duks.

Kritušie karavīri atrasti tuvu vietai, kur 1945. gada martā, pēdējo reizi Otrajā pasaules kara laikā, tika sakauta tā dēvētā Panfilova divīzija.

«Tikai pie viena karavīra atradām maciņu, kas brīnumainā kārtā bija saglabājies. Pārējo personiskās mantas jau kara laikā bija «aplasītas». Atradām ļoti maz zābaku, tātad tie bija paņemti, nebija arī siksnu, nebija pulksteņa, ķemmītes vai citu lietu.» Nav izslēgts, ka kritušo karavīru uzskaiti kāds jau bija veicis.

Informācija par atrastajiem karavīriem tiks nodota Krievijas vēstniecībai, kas gādās, lai identifikācijas materiāli tiktu nosūtīti uz Krievijas arhīviem. Identifikācija parasti ilgst apmēram gadu. Pēc tam Pampāļos atrastie Sarkanās armijas karavīri, visticamāk, tiks apbedīti turpat Pampāļos Sarkanās armijas brāļu kapos.

Ņemot vērā, ka Pirmā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā aktīva karadarbība norisinājās no 1915. līdz 1918. gadam, bet Otrā pasaules kara periodā intensīvas cīņas notika 1941. gadā un pēc tam no 1944. līdz 1945. gadam, nezināmu kritušo karavīru apbedījuma vietu vēl ir daudz visā Latvijā, skaidro Duks.

«Daudzi no tiem, kas iegādājas nekustamo īpašumu, pat nenojauš, ka zeme ir ar «pārsteigumu». Piemēram, kādas Rīgas mājas pagalmā atrodas 150 vācu karavīru kauli.» Turklāt nereģistrētus apbedījumus var atrast ne vien Kurzemes katla laukos un mežos, kur notika pamatīgas kaujas, bet visā Latvijā. Apbedījumi tie ir visai nosacīti, skaidro Duks.

Pēckara gados, it īpaši laukos, kritušos vienkārši apraka, lai nesmirdētu.

Mūsdienās karavīru mirstīgās atliekas visbiežāk tiek atrastas mežizstrādes, būvniecības vai ceļu remontdarbu laikā.

«Ja atrastais ir vācu karavīrs, no Vācijas ierodas cilvēks, kurš apraksta kaulus un fiksē, kur, kādos apstākļos tie atrasti,» stāsta organizācijas pārstāvis. 90% atrasto vācu karavīru klāt ir identifikācijas žetons. Vācu karavīru brāļu kapi atrodas Babītes pagastā Beberbeķu kapos, Saldū vācu karavīru kapos vai Daugavpils kapos.

Uz augšu