Hāgā sākas bijušā Bosnijas serbu līdera Karadžiča apelācijas uzklausīšana

LETA/REUTERS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Advokāti, kas pārstāv bijušo Bosnijas serbu līderi Radovanu Karadžiču, pirmdien lūguši starptautisko tribunālu apelācijas kolēģiju atcelt spriedumu, ar kuru to klientam piespriests 40 gadu cietumsods, atzīstot viņu par vainīgu genocīdā, un pieprasījuši lietas atkārtotu izskatīšanu.

Kā ziņots, ANO Starptautiskais Kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) pirms diviem gadiem atzina Karadžiču par vainīgu genocīdā Srebrenicā un vēl deviņās epizodēs, tostarp 44 mēnešus ilgušajā Bosnijas galvaspilsētas Sarajevas aplenkumā, kurā gāja bojā 10 000 cilvēku.

Tajā pašā laikā viņš tika attaisnots apsūdzībās par genocīda noziegumiem septiņās citās Bosnijas pilsētās un ciemos, kas pastrādāti 1992.-1995.gada kara laikā.

Karadžiča advokāti, sākoties apelācijas uzklausīšanai, kas ilgs divas dienas, norādīja, ka tribunāls esot zaudējis kontroli pār sākotnējo septiņus gadus ilgušo procesu un tādējādi esot pārkāptas viņu klienta tiesības uz taisnīgu tiesu.

Karadžičs pirmdien aicināja ANO tiesnešus atcelt viņam piespriesto sodu par kara noziegumiem, noliedzot, ka viņš Balkānu konfliktā pirms diviem gadu desmitiem būtu vainojams etniskajā tīrīšanā un slepkavībās.

Viņš dedzīgi noraidīja «mītus», kā viņš tos nosauca, ka 1992.-1995.gada kara laikā būtu notikusi pastāvīga Bosnijas musulmaņu un horvātu izraidīšana.

Karadžičs prasībā paziņojis par 50 pamatojumiem apelācijas iesniegšanai un norādīja Starptautiskajam Krimināltribunālu mehānismam (MICT), kas ir pārņēmis ICTY pilnvaras, ka viņam nav nodrošināta taisnīga tiesa.

Pieciem apelācijas tiesnešiem viņš pirmdien skaidroja, ka bijis politisks līderis, kurš centies aizstāvēt Dienvidslāviju un tās konstitūciju, un ka viņa 1990.gadu apgalvojumi tikuši izkropļoti.

Karadžičs skaidroja, ka viņš atzīts par vainīgu, balstoties «anekdotēs un baumās».

«Ir daudz pierādījumu, ka mūsu stratēģijai nebija uzbrukuma rakstura. Teritorijas netika iegūtas ar varu,» viņš sacīja, norādot, ka šos apvidus serbi apdzīvojuši «gadsimtiem ilgi».

Karadžiča advokāts Pīters Robinsons tiesai sacīja: «Mēs šodien šeit aicinām jūs atcelt Radovana Karadžiča spriedumu un likt sākt jaunu prāvu.»

Robinsons pauda nopēlumu Karadžiča sākotnējai «nemākulīgajai megaprāvai», vienlaikus norādot, ka viņa klients ir noskaņots optimistiski par iespēju panākt taisnīgumu.

«Viņa bezgalīgā optimisma, mīlestības uz savu tautu dēļ, intelektuālā spēka un zinātkāres, viņa milzīgās enerģijas dēļ viņš pēdējos desmit gadus ar pilnu jaudu turpinājis cīnīties par taisnību,» sacīja Robinsons.

Karadžičs sacīja, ka Sarajevā tie bijuši «musulmaņi, kas radījuši krīzi», un apgalvoja, ka viņi «nogalinājuši paši savus karavīrus, un tas bija likums, nevis izņēmums».

Otrdien savus argumentus izklāstīs apsūdzības puse, kas arī pārsūdzējusi sākotnējo spriedumu, tajā daļa, kurā Karadžičs vairākās apsūdzības tika attaisnots.

Apsūdzības puse norāda, ka sākotnējās prāvas tiesneši «pieļāvuši juridiskas un faktu kļūdas», kā arī aicina Karadžičam piespriest mūža ieslodzījumu.

Spriedums par Karadžiča apelāciju gaidāms gada beigās.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu