FM apsver iespēju palielināt ar IIN neapliekamās dāvinājumu summas

FOTO: Edijs Palēns/LETA

Finanšu ministrija (FM) apsver iespēju ievērojami palielināt dāvinājuma vērtību, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), vēsta telekanāla LNT raidījums «Top 10», atgādinot, ka šādas izmaiņas vēlas ārvalstīs strādājošie Latvijas valstspiederīgie, kuri daļu no nopelnītā pārskaita mājās palikušajiem.

Šobrīd dāvinājuma vērtība, pēc kuras pārsniegšanas ir jāmaksā IIN, ir 1425 eiro gadā jeb 118 eiro mēnesī. Šīs dāvanas var būt gan skaidras vai bezskaidru naudas līdzekļi, gan lietas, piemēram, auto, nekustamais īpašums, dārglietas. Nodoklis nav jāmaksā no dāvinātas naudas, kas domāta ārstēšanai vai izglītībai, bet šie ienākumi jādeklarē. Turklāt nodoklis nav jāmaksā, ja apdāvināšana vai pārskaitījums noticis starp oficiāli reģistrētiem laulātajiem un radiniekiem līdz pat trešajai pakāpei, tajā skaitā starp bērniem un vecākiem vai vecvecākiem, brāļiem, māsām. Tomēr likums prasa atskaitīties, ja dāvanu apmērs pārsniedz 4000 eiro gadā vai vidēji 333 eiro mēnesī. Ja deklarāciju nesniedz, draud sods līdz 430 eiro.

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) asi kritizē pašreizējo regulējumu un aicina to mainīt. «Regulējums liekas mazākais īsti nesaprotams, varētu teikt arī nesamērīgs. Cik pamatoti ir šādus iztikas pārskaitījumus uz Latviju cilvēkiem, kuri tiek uzskatīti par savējiem, neskatoties uz radniecības formālo pakāpi, aplikt ar nodokli?» retoriski vaicāja ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto.

Piemēram, daļa naudas saņēmēju dzīvojot laukos ar ierobežotām iespējām tikt līdz bankomātam, pastam vai ir citas problēmas, kuru dēļ sūtījumu saņemšana tiekot uzticēta labam kaimiņam vai attālākam radiniekam, kas likuma izpratnē nav radinieks. Turklāt daudziem papildu slogu radot arī prasība deklarēt radinieku sūtīto naudu no ārvalstīm.

FM daļu stāstu par labiem kaimiņiem uzskata par izdomājumiem, ar kuriem piesedzas, piemēram, personas, kas sākušas maksātnespējas procesus vai izvairās no alimentu nomaksas. «Vai arī maznodrošinātām, trūcīgām personām, lai viņām neparādītos, ka ir iztikas līdzekļi, lai varētu saglabāt trūcīgās un maznodrošinātas personas statusu ilgstošā laikā,» skaidrojusi FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Vienlaikus FM piekrīt, ka pienācis laiks palielināt griestus summām, no kurām sākot jāatskaitās par dāvanām un arī no kurām jāmaksā nodoklis, kā arī jāpaplašina radu loks, uz kuriem neattiektos prasība maksāt nodokli. Ministrija apsvērtu iespēju palielināt ar nodokli neapliekamo dāvanas apmēru un to pielīdzināt algas neapliekamajam minimumam, kas šobrīd ir 200 eiro. Palielināt varētu arī dāvanas apmēru, līdz kuram personai nav jāatskaitās ieņēmumu dienestam. FM gan tikai šo izmaiņu dēļ likumu neplāno vērt vaļā, bet šos priekšlikumus virzīs, ja politiķi plānos likumu grozīt citu iemeslu dēļ. Tas varētu notikt jau šoruden valsts budžeta apstiprināšanas laikā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim neesot kontrolējis katru cilvēku par tā saņemto 100 vai pat 400 eiro dāvanu ik mēnesi. VID interesējas par aizdomīgiem darījumiem, kur varētu atklāties aplokšņu algas, piemēram, ja auto vai nekustamā īpašuma iegādes darījums nesaskan ar cilvēka līdz šim uzrādītajiem ienākumiem. Tādus dienestam palīdz izgaismot iekšējās riska vērtēšanas sistēmās, saņemot informāciju no trešajām pusēm.

Kā atzīmē raidījums, šobrīd bailēs no pienākuma deklarēt vai maksāt IIN no naudas summas, kas tiek sūtīta uz dzimteni, daļa ārvalstīs strādājošo vairs neizmanto Latvijas banku pakalpojumus, bet naudu sūta aploksnē, izmantojot starpniekfirmas vai ārvalstu banku izdotas kartes, kurām Latvijas ieņēmumu dienests netiek klāt.

Līdz ar pārskaitījumu nonākšanu «ēnu zonā», mazinājušies arī oficiālie Latvijas Bankas dati par ārvalstīs strādājošo valstspiederīgo naudas sūtījumiem uz dzimteni. Pagājušajā un aizpagājušajā gadā sūtījumu apmērs mazinājies īpaši strauji - par 40 līdz 50 miljoniem eiro. Vienlaikus eksperti mierina, ka ārvalstu sūtījumu apjoma samazinājums ekonomikai ne tuvu nav izšķirošs.

Tautiešu pārskaitījumi uz dzimteni likuma izpratnē ir dāvinājumi kopš 2010. gada. Tos aplikt ar IIN sāka, lai cīnītos ar finanšu krīzes laikā uzplaiksnījušo ēnu ekonomiku.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu