«ABLV Bank» strīdā ar «FinCEN» pārstāv bijušais CIP direktora vietnieks

FOTO: Reuters/ScanPix

Latvijas komercbanku «ABLV Bank» strīdā ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju («FinCEN») pārstāv bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora vietnieks un «FinCEN» pārraugs, pašreizējais starptautiskā juridiskā biroja «WilmerHale» partneris, zvērināts advokāts Deivids Koens, aģentūru LETA informēja bankā.

Koens, kurš no 2015.gada līdz 2017.gadam bija ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora vietnieks, dažādos amatos ASV valsts pārvaldē strādājis gandrīz 20 gadus.

Kā norādīts juridiskā biroja mājaslapā, Koens pirms darba CIP vadībā četrus gadus bijis ASV Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos, tostarp viņa pienākumos bija pārraudzīt «FinCEN» un Ārvalstu ieguldījumu kontroles biroja darbu.

«Koenam bija liela nozīme izstrādājot un ieviešot sankcijas pret Irānu, Krieviju, Krieviju, Ziemeļkoreju, ISIS, «Al Qaeda» un citām teroristu organizācijām, par ko viņš tika dēvēts kā «prezidenta [Baraka] Obamas iecienītais kaujas komandieris» un kā administrācijas «finanšu Betmens»,» teikts «WilmerHale» mājaslapā.

Koens darbu ASV valsts pārvaldē atstāja, pie varas nākot ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai, un atgriezās darbā privātajā sektorā.

Kā ziņots, «ABLV Bank» iesniegusi «FinCEN» atbildes uz februārī publiskoto ziņojumu par plānotajām sankcijām pret banku. Kopā ar vēstuli iesniegti vairāk nekā 50 dažāda veida dokumenti, kurus pirms to izvietošanas publiski, saskaņā ar noteikto procedūru, analizē «FinCEN». «ABLV Bank» šajā lietā pārstāv starptautiskais juridiskais birojs «WilmerHale», bet procesu vada zvērināts advokāts Koens.

Ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. «ABLV Bank» pauda viedokli, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

«ABLV Bank» problēmas radās pēc «FinCEN» februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Par attiecīgo «FinCEN» ziņojumu 60 dienu laikā «ABLV Bank» varēja iesniegt rakstiskus iebildumus.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka «ABLV Bank» ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt «ABLV Bank» ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.

Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.

Uz augšu