Divi arheologi amatieri – 13 gadus vecs puika un viņa skolotājs – atraduši tūkstoš gadu senus vikingu dārgumus – to skaitā simtiem sudraba monētu, gredzenu, pērļu, aproču un pat miniatūru Tora kaujas veseri.
Arheologi amatieri atrod Zilzobja laika vikingu dārgumus (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā vēsta ārvalstu mediji, arheologu tandēms izmantoja vienkāršu metāla detektoru, lai meklētu metāla priekšmetus. Kad viņi uzgāja vikingu dārgumus, pirmā doma bija – tās ir tikai parasta alumīnija druskas. Veicot sīkāku izpēti, atklājās, ka tas ir kaut kas stipri vērtīgāks – mirdzoši sudraba gabali.
Kad tika pieaicināti arheoloģijas eksperti, izrādījās, ka artefakti ir aptuveni tūkstoš gadu seni un darināti laikā, kad valdīja slavenais vikingu karalis Haralds Zilzobis (valdīšanas laiks 958. - 986. gads mūsu ērā).
Artefakti tika atklāti Vācijai piederošajā Rīgenes salā Baltijas jūrā. Sākumā tika atrasta tikai viena monēta, bet arheologi vēlāk izraka arī pārējos artefaktus.
«Šis ir lielākais Zilzobja laika artefaktu atradums Baltijas jūras dienvidu reģionā,» teica vadošais arheologs Mihaels Širrens (Michael Schirren).
Vecākā monēta ir datējama ar 714. gadu mūsu ērā, bet jaunākā – ar 983. gadu. Pētnieki uzskata, ka monētas apraktas 980. gadu beigās, kad Zilzobis bēga uz Pomerāniju, kur 987. gadā nomira.